Dārzeņi
Kāposti
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Vajag barojošu augsni un vienmērīgu mitrumu. Sargā no kāpostu tauriņa kāpuriem.
Sējas un ražas laiki
- Sēt telpās: marts–aprīlis
- Stādīt laukā: maijs–jūnijs
- Novākt: augusts–oktobris
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
80–120 dienas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 8°C
Grūtība
Vidēji
Labākā Mēness diena
Lapas (Ūdens)
Kaimiņaugi
Labi kaimiņi
Kaitēkļi un slimības, kas skar kāposti
Kāposti ir viens no senākajiem un uzticamākajiem Latvijas dārza dārzeņiem — bez tiem grūti iztēloties skābētu kāpostu mucu vai siltu ziemas zupu. Tie ir krustziežu dzimtas lapu dārzeņi, kuriem patīk vēss, mitrs klimats, tāpēc Latvijā tie jūtas kā mājās. Audzēšana prasa pacietību (no sējas līdz galviņai paiet 80–120 dienas) un labu augsni, taču pretī tu saņem ražu, kas izturēs visu ziemu pagrabā.
Kā sēt
Kāpostus visdrošāk audzēt caur dēstiem: sēklas sēj siltumnīcā vai uz palodzes martā–aprīlī, ieliekot tās ap 1 cm dziļumā. Pēc 5–7 nedēļām, kad dēstiem ir 4–5 īstās lapas un āra augsne sasilusi vismaz līdz 8 °C, tos pārstāda dārzā maijā vai jūnijā, atstājot 40–50 cm starp augiem. Mēness sēja un biodinamika kāpostus saista ar lapu jeb ūdens dienām, un daudzi dārznieki šo ritmu ievēro kā senču tradīciju — taču godīgi sakot, pierādījumi ir vāji un pretrunīgi, tāpēc daudz svarīgāk ir reāli laikapstākļi un augsnes temperatūra, nevis kalendāra diena.
Augsne un vieta
Kāpostiem vajag saulainu vietu un barojošu, mitrumu turošu augsni ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju (pH ap 6,5–7,0); skābā augsnē tie slimo ar kāpostu sakņu puvi. Dobi sagatavo jau rudenī, iestrādājot labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu, jo kāposti ir izteikti barības mīļi. Labi kaimiņi ir dilles, bietes, sīpoli un kartupeļi, bet īpaši noderīgas ir kliņģerītes (kalendula), kas piesaista derīgos kukaiņus. Nestādi kāpostus blakus tomātiem (konkurē par barību) vai zemenēm, un tajā pašā dobē tos atgriez ne biežāk kā reizi 3–4 gados, lai izvairītos no augsnes slimībām.
Kopšana un laistīšana
Vienmērīgs mitrums ir kāpostu panākumu atslēga — ja augsne te izžūst, te pārplūst, galviņas mēdz ieplaisāt. Laisti dziļi un regulāri, īpaši galviņu veidošanās laikā, vislabāk no rīta un pie saknes, ne pa lapām. Augšanas pirmajā pusē noder papildmēslojums ar atšķaidītu nātru vai komposta ieliekni, vēlāk mēslošanu pārtrauc, lai kāposti labāk glabājas. Augsni ap augiem regulāri irdini un apber celmus ar zemi, lai stiebrs būtu stabilāks un saknes spēcīgākas.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Lielākais kāpostu ienaidnieks ir kāpostu tauriņa kāpuri, kas burtiski apēd lapas — regulāri pārbaudi lapu apakšpuses un noņem dzeltenās olu kopas ar roku. Krustziežu spradži (mazie lecošie vaboļi) caurum caurumiem izgrauž jaunās lapas, īpaši sausā un karstā laikā; palīdz augsnes mitrums, koksnes pelni un agi (agroplēve) pār dēstiem. No kāpostu mušas pasargā celmu apkakles vai smalks tīkls, bet pret sakņu puvi labākā aizsardzība ir neskāba augsne un augu maiņa. Ja redzi violetas vai dzeltenas lapas, visdrīzāk trūkst barības vai augsne ir pārāk skāba.
Šķirnes Latvijai
Iesācējam droša izvēle ir agrīnās vasaras šķirnes svaigai lietošanai, piemēram 'Parel' vai 'Dižums', kas ātri dod nelielas, gardas galviņas. Skābēšanai un ilgai glabāšanai izvēlies vēlīnās, blīvās šķirnes ar baltu galviņu, piemēram 'Amager', 'Turkis' vai 'Slava', kas Latvijas klimatā paspēj nogatavoties līdz pirmajām salnām. Ja vēlies krāsainu dārzu, izmēģini sarkanos kāpostus ('Langedijker') vai virziņkāpostus ('Vertus'), kas panes vēsumu un izskatās efektīgi. Pērkot dēstus vai sēklas, paskaties uz dienu skaitu līdz ražai — Latvijā droši paspēj šķirnes ar gatavošanās periodu līdz 120 dienām.
Novākšana un glabāšana
Kāpostus novāc no augusta līdz oktobrim, kad galviņas ir blīvas un cietas uz pieskārienu — vēlīnās šķirnes ļauj pat nedaudz pasalt, jo viegls sals padara tos saldākus. Griež galviņu ar asu nazi, atstājot dažas ārējās lapas kā aizsargapvalku, un glabāšanai ņem tikai veselus, neplaisājušus eksemplārus. Pagrabā ap 0–4 °C un mitrā gaisā labas šķirnes saglabājas vairākus mēnešus; daži dārznieki kāpostus pakar aiz saknes ar visu sakni uz leju. Pārpalikumus visvienkāršāk saglabāt skābējot — tā ir gan senā Latvijas tradīcija, gan vērtīgs vitamīnu avots ziemai.
Vecie ļaudis teica, ka kāposti jāstāda vīra dienā un mēness pirmajā ceturksnī, lai galviņas augtu cietas un apaļas kā mēness ripa — skaista tradīcija, kas tomēr neaizstāj silto augsni un vienmērīgu laistīšanu, kas patiesībā nosaka ražu.
Labākās Mēness dienas
Kāposti ir lapu kultūra — sēj un kop to lapu dienās (Ūdens elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Kāposti — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj marts–aprīlis. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Kāposti — kad novākt?
Parasti novāc augustā–oktobrī. No sējas līdz ražai aptuveni 80–120 dienas.
Kāposti — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 8°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.
Ar ko kāposti sader dārzā?
Labi kaimiņi: Dilles, Bietes, Sīpoli, Kartupeļi, Kliņģerītes.