Ko sēt jūlijā un augustā — otrā raža līdz rudenim

Jūlija sākumā daudzi iesācēji nodomā, ka sēšanas laiks ir garām: pavasara steiga beigusies, dobes pilnas, un šķiet, ka tagad atliek tikai laistīt un gaidīt. Patiesībā tieši tagad atbrīvojas vieta — novākti pirmie redīsi, izrauti agrie salāti, nopļauts loku pirmais cirpiens — un šajās tukšajās joslās vēl labi ko paspēt. Vasaras otrā puse Latvijā nav sezonas beigas, bet otrā iespēja.

Mierini sevi uzreiz: nav par vēlu. Pastāv vesela grupa ātri augošu, vēsumu mīlošu dārzeņu, kas no sēklas līdz galdam nonāk dažās nedēļās un kuriem vēsās rudens naktis nav ienaidnieks, bet draugs. Šajā rakstā apskatīsim, ko konkrēti sēt jūlijā un augusta sākumā, cik dienas katram vajag līdz ražai, un kā vienkārši parēķināt, vai tev vēl pietiek laika līdz pirmajai salnai. Runa ir par sēju tieši dobē, ārā — par pavasara dēstu rēķināšanu uz palodzes mums ir atsevišķs raksts, un to šeit neatkārtosim.

Kāpēc vasaras vidū sēt ir izdevīgi

Daudzi lapu dārzeņi pavasarī sagādā vilšanos tieši karstuma dēļ: salāti un spināti garajās jūnija dienās un karstumā steidzas ziedā, kļūst rūgti un cieti. Tā nav tava vaina — tā ir augu daba reaģēt uz garu dienu un siltumu. Vasaras otrajā pusē diena sāk sarukt un naktis kļūst vēsākas, tāpēc šie paši augi aug mierīgi, lēni un maigi, neskrienot ziedā. Bieži vien jūlijā sētie spināti un salāti izdodas labāk nekā pavasarī sētie.

Otrs ieguvums ir vēsumizturība. Rudens augi panes vieglu salnu — daļai no tiem viegls sals pat uzlabo garšu. Tas nozīmē, ka tava sezona stiepjas tālu pāri pirmajai salnai: kamēr tomāti jau sen melni, dobē vēl zaļo spināti, lapu bietes un loki. Un trešais — tukšā augsne tāpat nestāv dīkā. Ja vietu neapsēsi, to ātri aizņem nezāles; labāk lai aug redīsi vai dilles.

Viena būtiska piebilde par vasaras sēju: galvenais ienaidnieks tagad nav aukstums, bet sausums. Karstā augsnē iesēta sēkla var izžūt, pirms vispār uzdīgst. Tāpēc vasarā vagu pirms sēšanas labi izmitrini, sēj nedaudz dziļāk nekā pavasarī un pirmajās dienās laisti regulāri, līdz parādās asni. Var arī apsegt sējumu ar agrotīklu vai vieglu segmateriālu, kas notur mitrumu un atvēsina augsni.

Ko sēt jūlijā: ātrie un drošie

Sāksim ar pašiem ātrākajiem, kas der visu jūliju un vēl augusta sākumā. Redīsi ir nepārspējami — no sēklas līdz galdam aptuveni trīs līdz četras nedēļas, tas ir, ap 25 līdz 30 dienām. Vasaras otrā puse tiem patīk pat labāk nekā pavasaris, jo īsākā dienā tie mazāk steidzas ziedā un labāk veido sakni, ne lapas. Sēj nelielu rindiņu ik pa divām nedēļām, un tev būs svaigi redīsi visu rudeni.

Lapu salāti un rukola ir nākamie. Lapu salātus var griezt jau aptuveni mēnesi pēc sējas, un tiem vasaras otrā puse ir ideāla — vēsumā tie nesteidzas ziedā un paliek maigi. Rukola aug vēl ātrāk, ir izteikti vēsumizturīga un jūlijā vai augustā sēta izdodas daudz labāk nekā karstajā jūnijā. Dilles arī der: tās aug ātri, un vasaras beigās sētas dod svaigus zaļumus marinādēm tieši konservēšanas laikā.

Spināti ir klasiskais rudens dārzenis. Pavasarī sētie karstumā ātri zaudē kvalitāti, bet jūlija beigās vai augustā sētie aug mierīgi un dod maigas lapas aptuveni mēneša laikā. Spināti ir izteikti vēsumizturīgi — viegla rudens salna tiem nekaiš. Tāpat sēj loku lapām (lociņus) un lapu bietes jeb mangoldu: tos sēj lapu, ne sakņu dēļ, tāpēc pilns izaugums nemaz nav vajadzīgs — pietiek, ja paspēj uzaugt griešanai.

Vēl jūlijā: rāceņi, kāposti un kolrābji

Daži augi ir tieši rudens augi, un tos jūlijā sēt ir pareizākais laiks. Lauka rāceņi ir sena latviešu rudens kultūra: tos sēj tieši jūlijā, jo agrāk sēti tie kļūst koksnaini un cieš no spradžiem, bet jūlija sēja dod maigas, saldas saknes rudenī. Sēj tos vēsākā, mitrākā vietā un pārkaisi pelnus pret krustziežu spradžiem.

Ķīnas kāposti ir tipisks vasaras otrās puses augs ar pavisam praktisku iemeslu: garajā pavasara dienā tie gandrīz noteikti aiziet ziedā, nemaz neveidojot galviņu. Tāpēc tos sēj tikai pēc Jāņiem, jūlijā, kad diena sāk sarukt — tad tie veido kārtīgas, sulīgas galviņas līdz rudenim. Tiem vajag mitru augsni un papildu barošanu, un mitrā rudenī uzmani kāpostu blusiņas un puves.

Kolrābji ir pateicīgi — tos vēl droši sēj jūlijā, un ražu novāc, kamēr bumbulis sasniedzis sešus līdz astoņus centimetrus; pāraudzis kolrābis kļūst koksnains. Lai raža ienāktu pakāpeniski, sēj nelielu porciju ik pa pāris nedēļām. Galda bietes lapām un agrās šķirnes saknei vēl var iesēt jūlija sākumā, taču ņem vērā, ka biešu sakne aug lēnāk — tai vajadzīgs vairāk laika nekā lapu dārzeņiem, tāpēc ar to nekavējies.

Kā rēķināt: atpakaļ no pirmās salnas

Lai zinātu, vai vēl pietiek laika, der viena vienkārša atskaite. Atrodi savu pirmās rudens salnas datumu un atņem no tā dienas, cik augam vajag līdz ražai. Latvijā pirmā nopietnā salna lielākajā daļā vietu uznāk septembra beigās vai oktobra sākumā, augstienēs un ieplakās agrāk. Septembra pirmā puse parasti vēl ir samērā silta, tikai naktis kļūst vēsākas. Praksē tas nozīmē, ka, sējot jūlijā, augiem vēl ir aptuveni 60 līdz 80 dienas dabiski silta laika — pietiekami daudzām kultūrām.

Parēķināsim kopā. Pieņemsim, ka tavā vietā pirmā salna mēdz būt ap 5. oktobri. Redīsiem vajag ap 30 dienām, tātad pēdējā droša sēšanas reize ir ap 1. septembri — vēl ilgi pēc augusta. Spinātiem un salātiem vajag ap 30 līdz 40 dienām, tātad augusta vidus ir pēdējais ērtais laiks, lai paspētu līdz salnai. Ķīnas kāpostiem un kolrābjiem vajag vairāk, ap 60 dienām, tāpēc tos sēj jūlijā, ne augustā. Vienkāršais princips: jo ilgāks ražas laiks, jo agrāk vasarā jāsēj.

Un atceries vēsumizturības bonusu: salāti, spināti, redīsi, lapu bietes un loki panes vieglu salnu, tāpēc tiem pirmā salna nav strikta beigu līnija — tie var augt vēl pāris nedēļas pēc tās. Tāpēc rēķins nav jātaisa pārāk bailīgs. Ja neesi drošs par savu salnu datumu un par to, kuri augi salu panes un kuri ne, ieskaties mūsu rakstos par salnām Latvijā un par aukstumizturīgajiem un siltummīļajiem dārzeņiem — tur atrodami konkrēti datumi un saraksti.

Īsi un skaidri: biežākie jautājumi

Vai jūlijā tiešām vēl ir vērts sēt? Jā, noteikti. Ātri augošiem un vēsumizturīgiem dārzeņiem — redīsiem, salātiem, rukolai, spinātiem, dillēm, lokiem — jūlijs un augusta sākums ir lielisks laiks. Daudzi no tiem vasaras otrajā pusē izdodas pat labāk nekā pavasarī, jo nesteidzas ziedā.

Kas ir pats vēlākais, ko vēl var iesēt augustā? Augusta sākumā droši vēl sēt redīsus, rukolu, spinātus, lapu salātus un dilles — visiem tiem ražu paspēsi novākt pirms salnām. Augusta vidū pēdējo reizi sēj redīsus un rukolu. Lēnākos augus — Ķīnas kāpostus, kolrābjus, rāceņus — augustā sēt jau par vēlu, tos vajadzēja jūlijā.

Kāpēc Ķīnas kāpostus nedrīkst sēt pavasarī? Garajā pavasara dienā tie aiziet ziedā un neveido galviņu. Tāpēc tos sēj tikai pēc Jāņiem, kad diena sāk sarukt — tieši vasaras otrā puse ir to pareizais laiks.

Sēklas neuzdīgst karstajā augsnē — ko darīt? Vasarā galvenā problēma ir sausums, ne aukstums. Pirms sēšanas vagu labi samitrini, sēj nedaudz dziļāk un laisti katru dienu, līdz parādās asni. Viegls agrotīkls vai segmateriāls notur mitrumu un atvēsina augsni.

Kā ar Mēness kalendāru — vai tas nosaka vasaras sēju? Mēness kalendārs ir jauks senču tradīcijas palīgs darbu sakārtošanai, bet vasaras sēju izšķir nevis tas, vai Mēness ir augošs vai dilstošs, bet gan augsnes mitrums un atlikušais laiks līdz salnai. Vispirms parēķini atpakaļ no pirmās salnas; ja sanāk arī iekrist sev tīkamā Mēness dienā — jo labāk.