Puķes
Kliņģerītes
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Atvaira kaitēkļus — lieliska dārzeņu kaimiņe. Ziedi ēdami.
Sējas un ražas laiki
- Sēt laukā: aprīlis–jūnijs
- Novākt: jūnijs–oktobris
Mēness kalendārs:aprīlismaijsjūnijs
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
50–60 dienas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 8°C
Grūtība
Viegli
Labākā Mēness diena
Ziedi (Gaiss)
Kaimiņaugi
Kliņģerītes (kalendula) ir vienas no pateicīgākajām un krāšņākajām vasaras puķēm Latvijas dārzā — to siltie, oranžie un dzeltenie ziedi gozējas no jūnija līdz pat pirmajām rudens salnām un padara dobi dzīvespriecīgu pat vēsā, lietainā vasarā. Tās ir ļoti viegli audzējamas (piemērotas pat pilnīgam iesācējam), ātri uzzied (no sējas līdz pirmajiem ziediem aptuveni 50–60 dienas) un nav nekādas izvēlīgas attiecībā uz augsni. Kliņģerītes nav tikai dekoratīvas: tās lieliski atvaira kaitēkļus, tāpēc tās bieži sēj dārzeņu starpā kā "sargi", un to ziedu lapiņas ir ēdamas — der salātos, tējās un ziedeļļā. Mēness sējas un biodinamikas tradīcijā kliņģerītes pieskaita ziedu augiem, tāpēc tās mēdz sēt tā saucamajās gaisa (ziedu) dienās, kad pēc senču uzskata augs vairāk "strādā" ziedēšanai. Tas ir kultūras mantojums un patīkams sezonas ritms, nevis zinātniski pierādīts likums — pētījumi par mēness ietekmi uz augiem ir ierobežoti un savstarpēji pretrunīgi. Daudz svarīgāk par mēness fāzi ir augsnes temperatūra, mitrums un laikapstākļi: ja zeme ir sasilusi un brīva no salnas drauda, kliņģerītes uzdīgst un zied lieliski neatkarīgi no kalendāra. Mēness dienas izmanto kā jauku ieradumu un tradīciju, ne kā ražas garantiju.
Kā sēt
Kliņģerītes visvienkāršāk sēt tieši dobē, tiklīdz augsne sasilusi virs +8 °C — Latvijā tas parasti ir aprīļa beigās vai maijā, taču tās panes vieglu salnu, tāpēc agra sēja nav bīstama. Sēklas iesēj 1–2 cm dziļumā rindiņās ar 25–30 cm atstatumu starp rindām un viegli apber; tās dīgst diezgan ātri (8–14 dienas), ja augsni tur mitru. Sēšanu var atkārtot pa daļām no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam, lai ziedēšana būtu nepārtraukta visu vasaru. Ātrākai ziedēšanai sēklas martā var iesēt podiņos uz palodzes un dēstus iestādīt ārā pēc pēdējās salnas drauda ap maija vidu vai beigām, taču kliņģerītes labi pārstādās un parasti tieša sēja dod tikpat labu rezultātu ar mazāku darbu.
Augsne un vieta
Kliņģerītes ir nepretenciozas un aug gandrīz jebkurā dārza augsnē, taču vislabāk padodas irdenā, vidēji auglīgā un mitrumu noturošā zemē ar neitrālu reakciju (pH ap 6,0–7,0). Vieta vajadzīga saulaina — pilnā saulē ziedi ir lielāki, krāšņāki un augs zied bagātīgāk, bet daļēnā ēnā augs izstiepjas un zied skopāk. Pārāk treknā, ar slāpekli pārmēslotā augsnē kliņģerītes audzē lielas lapas, bet maz ziedu, tāpēc nemēslo pārmērīgi — pietiek ar nelielu kompostu pirms sējas. Kliņģerītes ir lieliskas kaimiņes tomātiem, kāpostiem un salātiem: to spēcīgā smarža un sakņu izdalījumi atvaira laputis, baltblusiņas un dažus augsnes kaitēkļus, tāpēc tās bieži sēj dārzeņu dobju malās kā dabisku aizsardzību.
Kopšana un laistīšana
Kliņģerītes ir izturīgas pret sausumu, taču regulāra, mērena laistīšana karstā vasarā nodrošina bagātīgāku un ilgāku ziedēšanu, īpaši uz vieglām smilšainām augsnēm. Galvenais ziedēšanas noslēpums ir regulāra novecojušo ziedu noņemšana (atziedēšana) — ja izziedējušos ziedus nogriež, augs nedod sēklas un turpina veidot jaunus ziedpumpurus līdz pat rudenim. Pirmajās nedēļās dobi uztur tīru no nezālēm, bet vēlāk kuplie augi paši nomāc lielāko daļu nezāļu. Papildmēslošana parasti nav vajadzīga; ja augsne ļoti nabadzīga, vasaras vidū var dot vāju komposta uzlējumu, taču izvairies no liela slāpekļa, kas mazina ziedēšanu.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Kliņģerītes ir reti slimo augs, taču mitrā, blīvā stādījumā uz lapām var parādīties miltrasa — to mazina retāks stādījums, laba gaisa kustība un laistīšana pie saknes, nevis pa lapām. Visbiežākais kaitēklis ir laputis, kas mēdz sablīvēties uz jaunajiem dzinumiem; tās noskalo ar ūdens strūklu vai vāju ziepjūdeni, bet bieži pašas kliņģerītes pievelk arī laputu ienaidniekus — mārītes un zeltactiņas. Mitrā laikā jaunos asnus un ziedus var bojāt gliemeži un kailgliemeži, kurus savāc ar roku vakara stundās vai ierobežo ar pelnu un olu čaumalu barjerām. Tā kā kliņģerīšu ziedi ir ēdami un tos lieto tējās un salātos, izvairies no ķīmiskiem smidzinājumiem un cīnies ar kaitēkļiem dabiskiem līdzekļiem.
Šķirnes Latvijai
Iesācējam vispateicīgākās ir vienkāršās, izturīgās dārza kliņģerītes (Calendula officinalis), kas labi panes vēsu un mainīgu Latvijas vasaru un sevi sēj pašas. Krāšņām dobēm un grieztiem ziediem piemērotas pildītas, augstas šķirnes, piemēram, 'Princess', 'Pacific Beauty' un 'Orange King', ar lieliem oranžiem un dzelteniem ziediem uz garākiem kātiem. Tējām, ziedeļļai un ārstniecībai labāk der vienkāršie, spilgti oranžie ziedi, jo tieši tajos visvairāk vērtīgo vielu. Tā kā kliņģerītes lieliski sējas pašas, sēklas vērts vākt no skaistākajiem augiem — nākamgad tās bieži pašas uzdīgst no izbirušajām sēklām, tāpēc dārzā tās ātri kļūst par pastāvīgu, pašatjaunojošu viesi.
Novākšana un glabāšana
Ziedus sāc plūkt, tiklīdz tie pilnībā atvērušies — vislabākais laiks ir saulainā rīta stundā, kad rasa nožuvusi un ziedi ir sausi. Regulāra ziedu plūkšana ne tikai dod ražu tējām un ēdienam, bet arī rosina augu veidot vēl vairāk jaunu ziedu, tāpēc novākšana un kopšana iet roku rokā visu sezonu. Ēdamās ziedu lapiņas lieto svaigas salātos un ēdienos, bet uzkrāšanai ziedus žāvē plānā kārtā ēnā, labi vēdinātā vietā, līdz tie kraukšķīgi sausi, un glabā cieši noslēgtā burkā tumsā. Sēklas ievāc rudenī, kad ziedu galviņas kļuvušas brūnas un sausas; tās viegli atdalās un labi glabājas papīra maisiņā līdz nākamajam pavasarim.
Senči stādīja kliņģerītes pie dārzeņu dobēm un mājas durvīm, ticēdami, ka to saules krāsas ziedi atvaira kaitēkļus un nelaimi un "paredz laiku" — ja ziedi no rīta nav atvērušies, gaidāms lietus; to var uztvert kā jauku tradīciju un dabas vērošanas gudrību, taču izšķirošā paliek siltā augsne, saulaina vieta un sēja pēc pēdējās pavasara salnas drauda ap maija vidu.
Labākās Mēness dienas
Kliņģerītes ir ziedu kultūra — sēj un kop to ziedu dienās (Gaiss elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Kliņģerītes — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj aprīlis–jūnijs. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Kliņģerītes — kad novākt?
Parasti novāc jūnijā–oktobrī. No sējas līdz ražai aptuveni 50–60 dienas.
Kliņģerītes — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 8°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.
Ar ko kliņģerītes sader dārzā?
Labi kaimiņi: Tomāti, Kāposti, Salāti.