Dārzeņi
Salāti
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Sēj ik pa 2 nedēļām, lai raža būtu visu vasaru.
Sējas un ražas laiki
- Sēt laukā: aprīlis–augusts
- Novākt: maijs–septembris
Mēness kalendārs:aprīlismaijsjūnijsjūlijsaugusts
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
40–60 dienas
Gaisma
Saule / pussēna
Augsne sējai
≥ 5°C
Grūtība
Viegli
Labākā Mēness diena
Lapas (Ūdens)
Kaimiņaugi
Kaitēkļi un slimības, kas skar salāti
Salāti ir viens no pateicīgākajiem un vienkāršākajiem dārzeņiem iesācēja dārzā — tos audzē lapu dēļ, tie aug ātri (no sējas līdz galdam 40–60 dienas) un padodas pat mazā dobē vai balkona kastē. Latvijas klimatā (5.–6. zona) salāti ir tipisks vēsa laika augs: tie labi jūtas pavasarī un rudenī, bet vasaras karstumā mēdz sadzīt asnu un kļūt rūgti. Tāpēc salātus sēj ik pa 1–2 nedēļām no aprīļa līdz augustam, lai svaigas lapas būtu visu sezonu, nevis viss aizietu ziedā uzreiz. Biodinamikā un mēness sējas tradīcijā salātus pieskaita lapu augiem, tāpēc tos mēdz sēt tā saucamajās ūdens (lapu) dienās. Tas ir senču ritms un kultūras mantojums, nevis zinātniski pierādīts likums — pētījumi par mēness ietekmi uz augiem ir ierobežoti un pretrunīgi. Daudz svarīgāk par mēness fāzi ir augsnes temperatūra, mitrums un laikapstākļi: ja zeme ir silta un mitra, salāti dīgst un aug labi neatkarīgi no kalendāra. Mēness dienas izmanto kā patīkamu ritmu, ne kā ražas garantiju.
Kā sēt
Salātus sēj tieši dobē, tiklīdz augsne sasilusi virs +5 °C — Latvijā tas parasti ir aprīļa otrā puse, bet ar agroplēvi vai agrotekstilu jau aprīļa sākumā. Sēklas iesēj seklā, tikai 0,5–1 cm dziļumā, jo tām dīgšanai vajag gaismu un pārāk dziļi iestrādātas neuzdīgs. Lai būtu nepārtraukta raža, sēj nelielu rindiņu ik pa 1–2 nedēļām līdz augusta vidum — vēlā sēja vēl paspēj dot rudens ražu pirms salnām. Galviņsalātus var izaudzēt arī podiņos uz palodzes martā–aprīlī un 4–5 nedēļu vecus dēstus iestādīt dobē ar 20–25 cm atstatumu.
Augsne un vieta
Salātiem patīk irdena, humusa bagāta un mitrumu noturoša augsne ar neitrālu vai viegli skābu reakciju (pH ap 6,0–7,0); smagā mālā vai sausā smiltī tie aug lēni un ātrāk rūgtē. Vieta var būt saulaina, bet vasaras karstumā salāti labāk jūtas pussēnā vai augstāku augu (gurķu, tomātu) malā, kas dod ēnu pusdienlaikā. Pirms sējas iestrādā labi pārpūdējušos kompostu, no svaiga kūtsmēsla izvairoties. Salāti ir lieliski kaimiņi gandrīz visam — labi sader ar burkāniem, redīsiem, dillēm, spinātiem, gurķiem, zemenēm un tomātiem, bet kliņģerītes (kalendula) blakus palīdz atbaidīt kaitēkļus.
Kopšana un laistīšana
Galvenais salātu noslēpums ir vienmērīgs mitrums — sausuma stresā augs steidzas ziedā un lapas kļūst rūgtas, tāpēc laisti regulāri, vēlams no rīta, lai vakarā lapas paspēj nožūt. Pirmajās nedēļās dobi uzturi tīru no nezālēm, jo mazie salātu stādiņi nepacieš konkurenci. Tieši sētus salātus izretina, atstājot starp augiem 15–25 cm; izretinātos jaunos augus var apēst kā mazos lapu salātus. Papildmēslošana parasti nav vajadzīga, ja augsne ir auglīga — pietiek ar kompostu un mitrumu.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Visbiežākā nepatikšana ir asnu dzīšana ("aiziešana ziedā") karstā, sausā vasarā — to mazina vēsākas vietas izvēle, biežāka laistīšana un pret karstumu izturīgu šķirņu sēja. Mitrā un blīvā stādījumā lapas var skart pelēkā puve un miltrasa, tāpēc neaudzē augus pārāk cieši un nodrošini gaisa kustību. No kaitēkļiem visvairāk kaitē gliemeži, kas vienā naktī var noēst veselus stādus — palīdz pelnu sloksnes, slazdi un dēstu sargāšana ar tīkliņu. Laputis vienkārši noskalo ar ūdens strūklu vai ziepjūdeni, bet pārējās slimības parasti nav bīstamas, ja maina audzēšanas vietu.
Šķirnes Latvijai
Iesācējam vispateicīgākie ir griežamie lapu salāti (piemēram, 'Lollo Rossa', 'Lollo Bionda', 'Salad Bowl'), jo tiem var noplūkt ārējās lapas pa vienai un augs ataug. Galviņsalāti ('Maja', 'Dižā Rīta' tipa vājās galviņas, sviestsalāti) dod stingru galviņu, bet prasa vairāk vietas un laika. Karstai vasarai izvēlies pret asnu dzīšanu noturīgas šķirnes, bet pavasara un rudens sējai — ātri augošos lapu tipus. Latvijā labi padodas arī kraukšķīgie "romiešu" jeb romaine tipa salāti, kas iztur vēsākus rudens laikapstākļus.
Novākšana un glabāšana
Lapu salātus sāc plūkt jau pēc 4–6 nedēļām, noņemot ārējās lapas un atstājot sirsniņu ataugšanai — tā no viena auga var novākt ražu vairākas reizes. Galviņsalātus nogriež pie zemes, kad galviņa kļuvusi blīva un stingra, vēlams agri no rīta, kad lapas vēsas un sulīgas. Salāti ilgi neglabājas: ledusskapī perforētā maisiņā tie saglabājas svaigi 3–5 dienas, tāpēc tos audzē tā, lai novāktu pakāpeniski un lietotu turpat. Labākā stratēģija Latvijas dārzā ir nevis krāt, bet sēt pa daļām, lai vienmēr būtu svaigas lapas.
Senči mēdza teikt, ka lapu augi labāk padodas, ja tos sēj augošā mēnesī un "ūdens" dienās, kad sulas ceļas uz augšu — to var uztvert kā jauku tradīciju un sezonas ritmu, taču izšķirošais paliek siltā, mitrā augsne un pareizais laiks pēc pēdējās pavasara salnas ap maija vidu.
Labākās Mēness dienas
Salāti ir lapu kultūra — sēj un kop to lapu dienās (Ūdens elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Salāti — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj aprīlis–augusts. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Salāti — kad novākt?
Parasti novāc maijā–septembrī. No sējas līdz ražai aptuveni 40–60 dienas.
Salāti — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 5°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.
Ar ko salāti sader dārzā?
Labi kaimiņi: Burkāni, Dilles, Redīsi, Gurķi, Zemenes, Spināti, Tomāti, Kliņģerītes.