Dārzeņi
Gurķi
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Siltummīļi — laukā tikai pēc salnām vai siltumnīcā.
Sējas un ražas laiki
- Sēt telpās: aprīlis–maijs
- Stādīt laukā: jūnijs
- Novākt: jūlijs–septembris
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
50–70 dienas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 14°C
Grūtība
Vidēji
Labākā Mēness diena
Augļi (Uguns)
Kaimiņaugi
Labi kaimiņi
Izvairies no
Kaitēkļi un slimības, kas skar gurķi
Gurķi ir viens no iemīļotākajiem Latvijas dārza dārzeņiem, taču arī viens no jutīgākajiem pret aukstumu. Tie ir izteikti siltummīļi: pat viegla salna vai ilgstoši vēsa augsne tos neglābjami aptur, tāpēc laukā gurķus drīkst stādīt tikai tad, kad pavasara salnu draudi galīgi garām — Latvijā parasti maija beigās vai jūnija sākumā. Pacietība atmaksājas: pareizi kopti, tie no jūlija līdz pat septembrim dod sulīgu ražu gan svaigai ēšanai, gan marinēšanai. Mēness sēja un biodinamika gurķiem tradicionāli iesaka sēt un stādīt tā saucamajās augļu jeb uguns dienās, kad Mēness atrodas zodiaka uguns zīmēs. Tā ir senču gudrība un kultūras mantojums, nevis zinātniski pierādīts fakts — pētījumu ir maz un to rezultāti ir pretrunīgi. Tāpēc uztver to kā jauku ritmu un tradīciju, bet izšķirošo lomu tomēr atvēli laikapstākļiem un augsnes siltumam: tieši tie noteiks, vai gurķi augs vai nīkuļos.
Kā sēt
Dīgstu audzēšanai sēklas sēj podiņos uz palodzes aprīlī vai maijā, un jūnijā stādus pārstāda laukā vai siltumnīcā. Tieši laukā sēklas drīkst likt tikai tad, kad augsne sasilusi vismaz līdz 14 °C — vēsākā zemē tās vienkārši sapūst. Gurķi nemīl sakņu traucēšanu, tāpēc audzē tos atsevišķos kūdras podiņos un pārstādot saudzīgi izņem ar visu zemes piku. Mēness sēja iesaka sēšanu plānot uz augļu (uguns) dienām, bet, ja siltums vēl nav atnācis, labāk pagaidi dažas dienas — temperatūra ir svarīgāka par Mēness fāzi.
Augsne un vieta
Gurķiem vajag saulainu, no vēja pasargātu vietu un irdenu, humusa bagātu augsni ar labu mitruma noturību. Ļoti labi tie aug uz pērnā kūtsmēslu vai komposta sasiluma, jo siltas saknes ir puse panākumu. Ideālā augsnes reakcija ir gandrīz neitrāla (pH ap 6,5–7). Kā labi kaimiņi der salāti, pupas, zirņi, dilles un samtenes, bet kartupeļus tuvumā nestādi — tie veicina gurķu slimības.
Kopšana un laistīšana
Gurķi sastāv galvenokārt no ūdens, tāpēc tiem vajag vienmērīgu, bagātīgu laistīšanu — vislabāk ar siltu, nostāvējušos ūdeni, jo aukstums no krāna rada stresu un rūgtenus augļus. Laisti pie saknes un no rīta, lai lapas pa nakti paspētu apžūt un mazinātos miltrasas risks. Augsni mulčē, lai noturētu mitrumu un siltumu, un ik pa divām nedēļām pamēslo ar atšķaidītu komposta vai nātru mēslojumu. Garstublāju gurķus siltumnīcā vērts vadīt augšup pa auklu vai režģi, lai ražu nāktu vairāk un tā ir tīrāka.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Visbiežākā nelaime ir miltrasa — balts aplikums uz lapām, kas parādās vēsās, mitrās naktīs un sablīvētos stādījumos; palīdz reta stādīšana, laistīšana pie saknes un izturīgu šķirņu izvēle. Gurķu plūkšņu ēstgribu var savaldīt samtenes un regulāra apskate. Sausā un karstā siltumnīcā uzbrūk tīklērces, tāpēc gaiss jātur mitrs un telpa jāvēdina. Rūgtus augļus visbiežāk izraisa stress — aukstums, sausums vai nevienmērīga laistīšana, nevis kaitēklis.
Šķirnes Latvijai
Mūsu īsajai un mainīgajai vasarai izvēlies agrīnas, slimībizturīgas un partenokarpas (bezputeksnēšanas) šķirnes, kas labi ražo arī vēsākos gados. Marinēšanai populāri ir mazpumpaini smailgurķi, bet svaigai ēšanai — gludie, garie siltumnīcas gurķi. Latvijā labi pārbaudītas ir vietējās selekcijas un pie mūsu klimata pielāgotas hibrīdu šķirnes; pērc sēklas no uzticamiem audzētājiem un pievērs uzmanību piezīmei par izturību pret miltrasu. Vēsākiem dārziem priekšroku dod siltumnīcas tipa šķirnēm, bet laukam — robustākiem brīvdabas gurķiem.
Novākšana un glabāšana
Gurķus sāc lasīt apmēram 50–70 dienas pēc sēšanas, kad augļi sasnieguši šķirnei raksturīgo izmēru — labāk mazliet par agru nekā par vēlu, jo bieža lasīšana rosina jaunu augļu veidošanos. Novāc tos ar nazi vai uzmanīgi nogriežot, lai nesabojātu trauslo stublāju. Svaigi gurķi ledusskapī saglabājas tikai dažas dienas, tāpēc pārpalikumu vislabāk marinē vai skābē — tā vasaras raža priecē visu ziemu. Sēklu gurķus ražas glabāšanai atstāj nogatavoties uz auga līdz dzeltenbrūnam, un sēklas izņem un izžāvē.
Senču gudrība vēsta, ka gurķus laukā stādīt drīkst tikai tad, kad ozols sprādzis vai pīlādzis uzziedējis un visas "ledus vīru" salnas garām, jo ātrība pretī siltumam allaž bijusi gurķu dārza pamatlikums.
Labākās Mēness dienas
Gurķi ir augļu kultūra — sēj un kop to augļu dienās (Uguns elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Gurķi — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj aprīlis–maijs. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Gurķi — kad novākt?
Parasti novāc jūlijā–septembrī. No sējas līdz ražai aptuveni 50–70 dienas.
Gurķi — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 14°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.
Ar ko gurķi sader dārzā?
Labi kaimiņi: Salāti, Pupas, Zirņi, Dilles, Samtenes.