Dārzeņi
Kartupeļi
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Stāda, kad augsne sasilusi līdz ~8 °C — maija pirmajā pusē.
Sējas un ražas laiki
- Sēt laukā: maijs
- Novākt: augusts–septembris
Mēness kalendārs:maijs
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
70–120 dienas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 8°C
Grūtība
Viegli
Labākā Mēness diena
Saknes (Zeme)
Kaimiņaugi
Labi kaimiņi
Izvairies no
Kaitēkļi un slimības, kas skar kartupeļi
Kartupeļi ir latviešu dārza un virtuves stūrakmens — tie ir izturīgi, samērā nepretenciozi un piemēroti pat pirmā gada dārzniekam. Mūsu klimatā (5.–6. zona) kartupeļus stāda nevis ar sēklām, bet ar veseliem bumbuļiem, un raža nogatavojas no augusta līdz septembrim, atkarībā no šķirnes apmēram 70–120 dienu laikā. Kalendārā stādīšana iekrīt maijā, taču galvenais ir nevis datums, bet augsnes siltums un laikapstākļi. Mēness fāzes un sakņu (zemes) dienas, kurās tradīcija iesaka likt zemē sakņu kultūras, var kalpot kā jauks ritma palīgs un senču mantojums, bet tā nav zinātniski pierādīta garantija — pierādījumi ir ierobežoti un pretrunīgi. Daudz svarīgāk ir nogaidīt, līdz augsne sasilst un pāriet pavasara salnu draudi.
Kā sēt
Kartupeļus stāda ar veseliem sēklas bumbuļiem (olas izmērā), kad augsne sasilusi līdz aptuveni 8 °C — Latvijā tas parasti ir maija pirmajā pusē. Pirms stādīšanas bumbuļus 2–3 nedēļas ļauj dīgt gaišā, vēsā telpā, līdz parādās īsi, stingri dīgsti — tā raža paātrinās. Stādiet rindās ar 60–70 cm atstatumu starp rindām un 30 cm starp augiem, iedziļinot bumbuļus 8–10 cm. Ja gribat ievērot tradicionālo ritmu, izvēlieties sakņu jeb zemes dienu, taču nekad neziedojiet tam labus laikapstākļus — silta augsne un sausa diena ir svarīgāka par mēness fāzi.
Augsne un vieta
Kartupeļi mīl saulainu, atklātu vietu un irdenu, labi drenētu augsni — smaga, slapja māla augsne veicina puvi un slimības. Vislabāk padodas viegli skāba augsne (pH ap 5,5–6,5); pārmērīga kaļķošana veicina kraupja attīstību. Augšņu sagatavošanā iestrādājiet labi sapuvušus kūtsmēslus vai komposta, bet izvairieties no svaigiem mēsliem. Ievērojiet augu maiņu: neaudzējiet kartupeļus tajā pašā vietā un nelieciet blakus tomātiem, jo tie pieder vienai dzimtai un dalās ar slimībām, piemēram, lakstu puvi — labi kaimiņi turpretī ir kāposti, pupas un samtenes.
Kopšana un laistīšana
Svarīgākais kopšanas darbs ir apkaušana — kad laksti sasniedz 15–20 cm, vairākas reizes uzkaupiet zemi grēdās ap stublājiem, lai bumbuļi neapzaļotu un veidotos vairāk ražas. Vienlaikus apkaušana ravē nezāles un palīdz noturēt mitrumu. Kartupeļiem visvairāk ūdens vajadzīgs ziedēšanas un bumbuļu veidošanās laikā — sausā vasarā laistiet dziļi reizi nedēļā, nevis bieži un virspusēji. Mērena, regulāra mitruma padeve dod gludākus, izlīdzinātākus bumbuļus, savukārt straujas sausuma un lietus svārstības izraisa plaisas.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Lielākais drauds Latvijas mitrajā vasarā ir lakstu puve (Phytophthora) — uz lapām parādās brūni, slapji plankumi, un mitrā laikā tā strauji izplatās; profilaksei izvēlieties izturīgas šķirnes, retiniet stādījumus gaisa cirkulācijai un savlaicīgi nopļaujiet slimos lakstus. Otrs labi pazīstamais kaitēklis ir Kolorādo vabole, kuras svītrainās vaboles un sarkanās kāpuras notiesā lapas — nelielos dārzos tās vislabāk vākt ar roku no agra pavasara. Kraups (raupji plankumi uz mizas) bieži saistīts ar pārāk kaļķainu vai sausu augsni. Samtenes blakus stādījumam palīdz atbaidīt dažus kaitēkļus, un nelieciet kartupeļus blakus gurķiem, ķirbjiem un kabačiem, jo tie konkurē par mitrumu un barību un veicina slimības.
Šķirnes Latvijai
Mūsu īsajai un mitrajai vasarai labi piemērotas ir agrās un vidēji agrās šķirnes, kas paspēj nogatavoties pirms rudens lakstu puves viļņa. Pārbaudītas ir latviešu selekcijas šķirnes 'Lenora', 'Brasla', 'Madara' un 'Imanta', kā arī populārās 'Laura', 'Bellarosa' un agrā 'Annabelle'. Agrajiem jaunkartupeļiem izvēlieties ātrās šķirnes un stādiet tās dīgušas; ziemas uzglabāšanai labākas ir vidēji vēlās šķirnes ar blīvu mīkstumu. Vērts iegādāties sertificētu, veselu sēklas materiālu, nevis izmantot pārtikas kartupeļus, lai dārzā neienestu slimības.
Novākšana un glabāšana
Jaunkartupeļus var rakt jau no jūlija, tiklīdz augi noziedējuši, bet glabāšanai paredzēto ražu novāc augustā un septembrī, kad laksti nokaltuši un miza vairs nenoberžas. Rociet sausā dienā un ļaujiet bumbuļiem dažas stundas apžūt uz lauka, pēc tam 1–2 nedēļas nogatavojies vēsā, tumšā telpā, lai miza nostiprinās. Glabājiet tumsā, ap 4–6 °C temperatūrā un labā ventilācijā, šķirojot prom bojātos bumbuļus, lai puve neizplatās. Gaismā glabāti kartupeļi zaļo un kļūst indīgi (solanīns), tāpēc tos vienmēr turiet aizsegtā vietā.
Senču gudrība vēsta, ka kartupeļus stāda "vecā" mēnesī un sakņu dienā, lai raža augtu zemē, nevis lakstos — taču vēl drošāka vecā ticējuma daļa ir nogaidīt, līdz uzplaukst ievas un pāriet salnu bīstamība, jo silta augsne ir labākais stādīšanas zīmējs.
Labākās Mēness dienas
Kartupeļi ir sakņu kultūra — sēj un kop to sakņu dienās (Zeme elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Kartupeļi — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj maijs. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Kartupeļi — kad novākt?
Parasti novāc augustā–septembrī. No sējas līdz ražai aptuveni 70–120 dienas.
Kartupeļi — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 8°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.
Ar ko kartupeļi sader dārzā?
Labi kaimiņi: Kāposti, Pupas, Samtenes.