Dārzeņi
Ķirbji
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Vajag daudz vietas — vīteņi izplešas plaši.
Sējas un ražas laiki
- Sēt telpās: maijs
- Stādīt laukā: jūnijs
- Novākt: septembris–oktobris
Mēness kalendārs:maijs
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
95–120 dienas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 12°C
Grūtība
Vidēji
Labākā Mēness diena
Augļi (Uguns)
Kaimiņaugi
Labi kaimiņi
Izvairies no
Kaitēkļi un slimības, kas skar ķirbji
Ķirbji ir krāšņi un pateicīgi siltummīļi dārzeņi, kas Latvijas dārzā aug spēcīgi, ja tiem dod siltumu, sauli un daudz vietas. Tie ir vīteņaugi, kuru stīgas var izplesties vairākus metrus, tāpēc viens stādiņš ātri aizņem stūri, kas citiem dārzeņiem šķistu vesels dobes gabals. Audzēšanas grūtības ir vidējas (2 no 5): pati augšana ir vienkārša, bet īsā vasara un vēlās salnas prasa zināmu plānošanu.
Kā sēt
Latvijā ķirbjus visdrošāk audzē caur dēstiem — sēklas iesēj podos maija sākumā, apmēram 3–4 nedēļas pirms iestādīšanas dārzā. Sēklu liek 2–3 cm dziļumā uz ribas (sānis), lai tā mazāk pūtu, un tur siltā, gaišā vietā ap 20–22 °C, kur tā uzdīgst 5–8 dienās. Dārzā dēstus pārstāda jūnijā, kad pēdējās salnas pavisam garām (Latvijā tas ir maija beigās vai jūnija sākumā) un augsne sasilusi vismaz līdz 12 °C — aukstā zemē sēklas vienkārši satrūd. Ja tieši sēj dobē, tad arī ne agrāk par jūniju un labāk zem segmateriāla, lai noturētu siltumu.
Augsne un vieta
Ķirbis grib vissaulaināko vietu dārzā un bagātu, irdenu, mitrumu turošu augsni — vislabāk tas aug tieši uz komposta kaudzes vai kūtsmēslu bagātinātā dobē. Pirms stādīšanas ieteicams iestrādāt labi pārpuvušu kompostu vai trūdmēslus, jo augs ir izteikts barības patērētājs. Atstāj katram augam vismaz 1 līdz 1,5 m², jo stīgas izplešas plaši — to apliecina arī kultūras piezīme: vīteņi aizņem daudz vietas. Tomātus un kartupeļus blakus labāk nestādīt, jo tie ar ķirbjiem konkurē par vietu, mitrumu un barību; tā vietā tuvumā var sēt samtenes vai kliņģerītes, kas atbaida kaitēkļus.
Kopšana un laistīšana
Ķirbim vajag daudz ūdens, īpaši ziedēšanas un augļu briešanas laikā — laisti dziļi un reti pie saknes, nevis virspusēji pa lapām, lai mazinātu sēnīšu slimības. Sausā vasarā augsni noklāj ar zāles pļāvumu vai kompostu, kas saglabā mitrumu un attur nezāles. Augšanas vidū vēlams piebarot ar atšķaidītu nātru vai kūtsmēslu mēslojumu, lai augļi labi izaug. Ja stīgas kļūst pārāk garas, galotnes var apknaibīt, novirzot augam spēku augļu, nevis lapu veidošanai.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Galvenais drauds Latvijā ir aukstums un salna — pat viegls sals nakts laikā nogalina jaunos dēstus, tāpēc nesteidzies stādīt dārzā. Mitrā un vēsā vasarā lapas mēdz pārklāt īstā un viltus miltrasa (balta vai pelēka aplikuma plankumi), ko mazina laba gaisa cirkulācija un laistīšana pie saknes. Lapu utis un gliemeži var bojāt jaunos augus, tāpēc dēstus sākumā vēlams apsargāt. Ja augļi pūst zemes pusē, palieciet zem tiem dēlīti vai salmus, lai tie nesaskaras ar mitru zemi.
Šķirnes Latvijai
Latvijas īsajai vasarai vislabāk der agrīnās un vidēji agrīnās šķirnes ar ražas gatavību 95–120 dienās. Pārbaudīti un uzticami ir muskatķirbji un dižķirbji, piemēram, garšīgais 'Hokaido' (Uchiki Kuri), kas ātri nogatavojas un labi glabājas, kā arī lielaugļainie 'Stīrijas' eļļas ķirbji vai klasiskie 'Bambino' tipa galda ķirbji. Ja vasara īsa, izvēlies krūmveida vai kompaktākas šķirnes, kas neaizņem tik daudz vietas un ātrāk dod ražu. Lieliem dekoratīviem ķirbjiem rēķinies, ka tiem vajag visilgāko un siltāko sezonu.
Novākšana un glabāšana
Ķirbjus novāc septembrī un oktobrī, pirms pirmajām rudens salnām, kad miza kļuvusi cieta un to nevar iespiest ar nagu. Augli nogriež ar daļu kātiņa (apmēram 5 cm) — bez kātiņa ķirbis ātrāk sāk pūt glabāšanas laikā. Pirms ielikšanas glabāšanā nogatavinātos ķirbjus dažas nedēļas patur siltā, sausā vietā, lai miza nocietinātos. Pareizi nobrieduši un sausā, vēsā (ap 10–15 °C) telpā glabāti ķirbji izturas vairākus mēnešus, dažas šķirnes pat līdz pavasarim.
Senā lauku gudrība māca, ka ķirbjus un citus siltummīļus dārzeņus dārzā nelaiž, pirms ozols nav izplaucis un zeme labi sasilusi — un, lai gan Mēness sēja un biodinamika ir kopta tradīcija un kultūras ritms, nevis zinātniski pierādīts fakts, gluži praktiski izšķirīgākais vienmēr ir laikapstākļi un augsnes temperatūra, ne kalendāra diena.
Labākās Mēness dienas
Ķirbji ir augļu kultūra — sēj un kop to augļu dienās (Uguns elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Ķirbji — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj maijs. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Ķirbji — kad novākt?
Parasti novāc septembrī–oktobrī. No sējas līdz ražai aptuveni 95–120 dienas.
Ķirbji — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 12°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.