Magnija trūkums augiem: kā pazīt dzelti starp dzīslām un rīkoties

Magnija trūkumu visbiežāk pamana pēc raksturīga lapas zīmējuma: plātne starp dzīslām kļūst gaiši zaļa vai dzeltena, bet pašas dzīslas paliek zaļas. Tā kā magnijs augā ir kustīgs elements, izmaiņas parasti sākas vecākajās, apakšējās lapās un tikai vēlāk virzās augšup.

Ar šo pazīmi vien tomēr nepietiek drošai diagnozei. Līdzīgi var izskatīties pārāk slapjā augsnē bojātas saknes, neatbilstošs pH, pārmērīga mēslošana, citu elementu trūkums vai tīklērču bojājumi. Tāpēc pareizā secība ir: salīdzini simptomus, pārbaudi sakņu vidi un mēslošanas vēsturi, un tikai tad lem par papildu magniju.

Kā atšķirt magnija trūkumu no citām problēmām

Svarīgākās norādes ir skartās lapas vecums un dzeltes raksts. Magnija trūkuma gadījumā zaļo dzīslu tīklojums parasti saglabājas vecākajās lapās. Ja dzeltē visa vecā lapa, ieskaitot dzīslas, biežāk jāvērtē slāpekļa nodrošinājums vai dabiska lapas novecošana. Ja starp dzīslām dzeltē tieši jaunās galotnes lapas, iespējama dzelzs vai cita mazkustīga elementa nepieejamība.

Gurķiem pirms mēslošanas īpaši svarīgi izslēgt pārlaistīšanu un tīklērces. Slapja, vēsa augsne kavē sakņu darbību, bet tīklērces veido daudz sīku gaišu punktu un smalku tīklojumu lapas apakšpusē.

Ko darīt tagad

Nemainī vairākus audzēšanas apstākļus vienlaikus. Ja vienā dienā augu aplaista vairāk, dod slāpekli, magniju un vēl pārkaļķo augsni, pēc tam vairs nevar saprast, kas palīdzēja vai kaitēja. Vispirms novērs acīmredzamu pārlaistīšanu, aukstu sakņu vidi un kaitēkļus, tad izvērtē mēslojumu.

Ja raksturīgais simptoms atkārtojas vairākos augos vai katru sezonu, drošākais nākamais solis ir augsnes analīze. VAAD agroķīmiskajā izpētē iespējams noteikt augsnes reakciju, magniju, kalciju un kāliju — tieši šie rādītāji palīdz saprast, vai magnija tiešām trūkst un vai tas augam ir pieejams.

• check_circleNofotografē vecākās un jaunākās lapas pirms jebkādām izmaiņām.
• check_circlePārbaudi mitrumu dziļāk augsnē un drenāžu, ne tikai sauso virskārtu.
• check_circleApskati lapu apakšpuses un izslēdz tīklērces vai citus sūcējkaitēkļus.
• check_circlePārskati pēdējās mēslošanas reizes, īpaši kālija mēslojumu un koka pelnu lietošanu.
• check_circleJa problēma ir plaša vai atkārtojas, nosaki pH un barības elementus augsnes analīzē.

Kāpēc magnijs var kļūt nepieejams

Magnijs ir nepieciešams hlorofila veidošanai, tāpēc tā nepietiekamība samazina lapu zaļumu un fotosintēzes spēju. Latvijas VAAD norāda, ka magnija trūkums biežāk sastopams skābās smilts un kūdras augsnēs. Vieglās augsnēs barības elementu krājums parasti ir mazāks, savukārt neatbilstoša augsnes reakcija vājina sakņu darbību un elementu pieejamību.

Gurķiem svarīgs ir arī mēslojuma līdzsvars. LLKC skaidro, ka augsts kālija saturs substrātā vai bagātīga kālija mēslošana var kavēt magnija uzņemšanu. Tas nozīmē, ka augs var rādīt trūkuma pazīmes arī tad, ja magnijs augsnē ir, taču barības elementu attiecība vai sakņu apstākļi neļauj to pietiekami uzņemt.

Arī pārāk sausa vai pārāk slapja augsne var radīt šķietamu trūkumu. Sausumā barības vielas līdz saknēm nepārvietojas pietiekami, bet pārmitrumā saknēm trūkst skābekļa. Abos gadījumos papildu mēslojums neatrisina pamatproblēmu.

Epsom sāls un dolomīts: kad tie nav universāls risinājums

Epsom jeb rūgtā sāls ir magnija sulfāts, tāpēc tā var papildināt magniju, ja trūkums ir pamatots. Taču tā neuzlabo drenāžu, neizlabo nepareizu augsnes reakciju un nepalīdz pret kaitēkļiem vai sakņu bojājumu. Lieki pievienojot šķīstošus sāļus, sevišķi podos vai siltumnīcā, var palielināt sāļu slodzi sakņu zonā.

Ja izvēlies magniju saturošu mēslojumu, izmanto konkrētajai kultūrai un lietošanas veidam paredzētu produktu un ievēro tā marķējumu. Dažādiem produktiem magnija saturs un lietošanas koncentrācija atšķiras, tāpēc viena universāla recepte visiem augiem un augsnēm nav droša.

Dolomītmilti vienlaikus piegādā kalciju un magniju un maina augsnes reakciju. Tos nevajadzētu lietot kā ātru līdzekli pēc vienas dzeltenas lapas. Par kaļķošanu lemj pēc pH, augsnes sastāva un analīzē noteikta Ca un Mg nodrošinājuma; neitrālā vai bāziskā augsnē nevajadzīga kaļķošana var pasliktināt citu elementu pieejamību.

Kā novērst problēmas atkārtošanos

Uzturi gurķiem vienmērīgi mitru, bet gaisu caurlaidīgu augsni, un aukstā laikā nelaisti pārmērīgi. Komposts palīdz uzlabot vieglas augsnes struktūru un spēju saistīt barības vielas, taču arī organiskie un minerālie mēslošanas līdzekļi jālieto samērīgi.

Neizmanto koka pelnus vai kālija mēslojumu automātiski pie katras lapu problēmas. Pieraksti, ko un kad esi devis, lai atkārtota simptoma gadījumā varētu salīdzināt mēslošanas vēsturi ar augsnes analīzi. Pēc korekcijas vēro jaunās lapas: vecie dzeltenie audi parasti neatgūst zaļo krāsu, tāpēc uzlabojumu vērtē pēc tā, vai dzeltēšana vairs nevirzās uz jaunāku augumu.

Īsi un skaidri: biežākie jautājumi

Kā izskatās magnija trūkums gurķiem? Parasti vecākajās lapās dzeltē audi starp dzīslām, bet dzīslas paliek zaļas. Pirms mēslošanas pārbaudi arī augsnes mitrumu un lapu apakšpuses, jo gurķiem līdzīgu dzelti var radīt sakņu stress un tīklērces.

Kā atšķirt magnija un slāpekļa trūkumu? Magnija trūkuma gadījumā izceļas zaļas dzīslas uz dzeltena fona. Slāpekļa trūkumā vecākā lapa parasti bālē vienmērīgi, arī dzīslas, un auga augšana kļūst vājāka.

Vai Epsom sāli drīkst lietot profilaktiski? Bez pamatotas vajadzības tas nav nepieciešams. Epsom sāls dod magniju un sēru, bet neatrisina citas dzeltes problēmas un palielina šķīstošo sāļu daudzumu. Vispirms nosaki cēloni un ievēro izvēlētā produkta marķējumu.

Vai dolomītmilti der jebkurai dzeltenai lapai? Nē. Dolomītmilti maina augsnes reakciju un dod kalciju ar magniju, tāpēc tos lieto pēc augsnes analīzes un kaļķošanas nepieciešamības novērtējuma, nevis kā ātru lapu ārstēšanas līdzekli.

Vai dzeltenās lapas atkal kļūs zaļas? Pilnībā dzelteni vai bojāti audi parasti neatjaunojas. Rīcības rezultātu vērtē pēc jaunajām lapām un pēc tā, vai simptoms vairs neizplatās augšup.