Ogas un augļi
Zemenes
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Stādi pavasarī vai augustā. Pirmā pilnā raža nākamgad.
Sējas un ražas laiki
- Stādīt laukā: maijs–augusts
- Novākt: jūnijs–jūlijs
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
Daudzgadīgas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 8°C
Grūtība
Vidēji
Labākā Mēness diena
Augļi (Uguns)
Kaimiņaugi
Kaitēkļi un slimības, kas skar zemenes
Zemenes ir Latvijas dārza vasaras lielākais prieks — daudzgadīga oga, kas, vienreiz iestādīta, ražo vairākus gadus un katru jūniju atalgo ar saldām ogām. Atšķirībā no dārzeņiem, zemenes nesēj sēklās, bet stāda gatavus stādus (rozetes ar saknēm), un pirmo pilno ražu iegūst tikai nākamajā gadā. Stādīt drīkst pavasarī (maijā) vai vēlā vasarā (augustā). Daudzi dārznieki stādīšanas brīdi mēdz saskaņot ar Mēness ritmu, zemenes kā ogu kultūru saistot ar augļu jeb uguns dienām. Tā ir sena, patīkama tradīcija, taču godīgi jāsaka: zinātniskie pierādījumi par Mēness fāžu ietekmi uz ražu ir ierobežoti un pretrunīgi. Daudz svarīgāks par kalendāra dienu ir augsnes siltums un mitrums — saknes labi ieaug, kad augsne sasilusi vismaz līdz 8 °C, un tieši laikapstākļi, ne Mēness, izšķir, vai stādiņš pieņemsies spēkā.
Kā sēt
Zemenes praksē nesēj, bet stāda — vai nu pērk gatavus stādus stādaudzētavā, vai izmanto savu vecāko krūmu stīgu galos veidojušās jaunās rozetes. Pavasarī stāda maijā, kad augsne sasilusi vismaz līdz 8 °C; vēlā vasarā — augustā, lai stādiņi līdz salnām paspēj iesakņoties un nākamvasar dotu pilnu ražu. Stādot raugies, lai augšanas sirsniņa (vidus, no kura aug lapas) paliek tieši augsnes līmenī — par dziļu iestādīta tā satrūd, par seklu — izžūst. Ja patīk tradīcija, stādīšanu var izvēlēties augļu dienā augošā Mēness laikā, atceroties, ka noteicošais tomēr ir silta, mitra augsne un mākoņains, vēss laiks.
Augsne un vieta
Zemenēm vajadzīga saulaina, no vēja pasargāta vieta un irdena, humusbagāta, labi caurlaidīga augsne ar vāji skābu līdz neitrālu reakciju (pH ap 5,5–6,5). Pārmitrā, smagā mālā saknes slāpst un puve, tāpēc zemās vietās dobi ieteicams pacelt. Pirms stādīšanas augsni bagātina ar labi sadalījušos kompostu, bet svaigus kūtsmēslus nelej, jo tie veicina lapu, ne ogu augšanu. Labi kaimiņi zemenēm ir salāti, spināti un ķiploki — ķiploki ar savu smaržu pat palīdz atbaidīt kaitēkļus, turpretī kāpostu tuvumā zemenes nestāda, jo kāposti nomāc to augšanu un konkurē par barību.
Kopšana un laistīšana
Zemenes laista regulāri un dziļi, sevišķi ziedēšanas un ogu briešanas laikā, vēlams zem saknes no rīta, neslacot ogas un ziedus, jo mitri ziedi viegli sapelē. Lai ogas paliktu tīras un sausas, augsni ap krūmiem mulčē ar salmiem vai sausu zāli — tas vienlaikus saglabā mitrumu un nomāc nezāles. Pavasarī un pēc ražas dod kālijā bagātu mēslojumu, bet ar slāpekli jābūt taupīgam, citādi aug kupli laksti un maz ogu. Stīgas (garos dzinumus ar jaunajām rozetēm) sezonas laikā nogriež, ja negrib pavairot krūmus, jo tās atņem augam spēku; rudenī novāc veco lapu un mulču, lai mazinātu slimību pārziemošanu.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Lielākā zemeņu nelaime mitrā Latvijas vasarā ir pelēkā puve (botrīts) — sēnīte, kas siltā, slapjā laikā ogas pārvērš pelēkā, pūkainā čupā, sevišķi tur, kur krūmi sabiezināti un ogas guļ uz mitras zemes. To ierobežo retāks stādījums, mulča zem ogām un laistīšana zem saknes. Lapas var skart miltrasa un plankumainība; no kaitēkļiem bīstams ir zemeņu ērcīte un strazdi, kas izknābā gatavās ogas. Pret putniem palīdz tīkls pār dobi, bet pret gliemežiem, kas grauž ogas, — sausāka augsne un mulčas pievākšana ražas laikā.
Šķirnes Latvijai
Latvijas klimatam (5.–6. zona) izvēlies ziemcietīgas, slimībizturīgas šķirnes, kas labi pārcieš mūsu mitrās vasaras un bargās ziemas. Vienreiz ražojošās (jūnija) šķirnes dod vienu lielu ražu jūnijā–jūlijā un ir labas ievārījumam un saldēšanai, turpretī remontantās (atkārtoti ražojošās) šķirnes ražo vilnī no vasaras sākuma līdz pat rudenim, kas patīk svaigai ēšanai. Iesācējam droša izvēle ir vietējā vai Ziemeļeiropas selekcijas pārbaudīta šķirne — kaimiņi labprāt iedod savu krūmu jaunās rozetes, kas pieradušas pie vietas. Ik pēc 3–4 gadiem stādījumu atjauno jaunā vietā, jo vecie krūmi noveco, mazāk ražo un uzkrāj slimības.
Novākšana un glabāšana
Zemenes lasa, tiklīdz oga vienmērīgi iekrāsojusies sarkana un viegli atdalās no kāta — vislabāk to darīt sausā laikā, kad rasa nožuvusi. Ogas plūc kopā ar zaļo kausiņu un īsu kātiņu, neraujot un nespiežot, jo iespiesta zemene ātri bojājas. Tās ir ļoti ātri bojājošās: svaigas tikai dažas dienas un labāk glabājas ledusskapī sausas, neskalotas, vienā kārtā izklātas, mazgājot tikai pirms ēšanas. Pārpalikumu labāk uzreiz pārstrādā ievārījumā, sulā vai saldē — saldēšanai ogas izklāj uz paplātes pa vienai, lai tās nesalīp, un tikai tad sapilda maisiņos.
Senču gudrība vēsta, ka pirmās savvaļas mežzemenes nereti pielasīja Jāņos, tās sasaistot ar vasaras saulgriežu pārpilnību; ogu kultūras pēc tradīcijas labi stādīt augļu jeb uguns dienās augošā Mēness laikā — taču to der uztvert kā jauku dārza darbu ritmu, nevis ražas garantiju, jo zemenēm vissvarīgākais ir silta augsne, saule un vienmērīgs mitrums.
Labākās Mēness dienas
Zemenes ir augļu kultūra — sēj un kop to augļu dienās (Uguns elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Zemenes — kad novākt?
Parasti novāc jūnijā–jūlijā.
Zemenes — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 8°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.
Ar ko zemenes sader dārzā?
Labi kaimiņi: Salāti, Spināti, Ķiploki.