Ogas un augļi
Upenes
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Izturīgs krūms — labi der Latvijas klimatam.
Sējas un ražas laiki
- Stādīt laukā: aprīlis–maijs
- Novākt: jūlijs–augusts
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
Daudzgadīgas
Gaisma
Saule / pussēna
Augsne sējai
≥ 6°C
Grūtība
Viegli
Labākā Mēness diena
Augļi (Uguns)
Kaitēkļi un slimības, kas skar upenes
Upene ir viens no pateicīgākajiem ogulājiem Latvijas dārzā: daudzgadīgs krūms, kas labi panes mūsu vēsās ziemas un ražo gadu no gada. Atšķirībā no dārzeņiem upenes nesēj no sēklām, bet stāda gatavus stādus vai pašaudzētus spraudeņus — visbiežāk aprīlī un maijā, kā arī rudenī, un pirmo nopietno ražu ievāc otrajā vai trešajā gadā. Daudzi dārznieki stādīšanas brīdi labprāt saskaņo ar mēness ritmu, ogulājus saistot ar tā sauktajām augļu jeb uguns dienām. Tā ir sena tradīcija, taču godīgi jāsaka: zinātniskie pierādījumi par mēness ietekmi uz ražu ir ierobežoti un pretrunīgi. Daudz svarīgāks par kalendāru ir augsne un laiks — upenei pietiek jau ar aptuveni 6 °C augsnē, tāpēc to droši var stādīt vēsākā pavasarī.
Kā sēt
Upenes praktiski nekad nesēj no sēklām, jo no sēklas izaudzis krūms reti pārmanto mātesauga labās īpašības — to pavairo ar koka spraudeņiem. Vienkāršāk ir nopirkt vai no kaimiņa paņemt gatavu stādu un iestādīt aprīlī, maijā vai rudenī, kad upenes sakņojas vislabāk. Ja pavairo pats, rudenī vai agrā pavasarī nogriež ap 20 cm garus, zīmuļa resnuma viengadīgos dzinumus un iesprauž tos slīpi mitrā augsnē, atstājot virspusē divus pumpurus. Stādu ieliek bedrē par 5–7 cm dziļāk, nekā tas audzis; ja patīk tradīcija, darbu var izvēlēties augļu (uguns) dienā, atceroties, ka noteicošā tomēr ir atkususi, sasilusi zeme.
Augsne un vieta
Upene mīl saulainu vai viegli paēnotu vietu un dziļu, barojošu, mēreni mitru augsni ar neitrālu vai vāji skābu reakciju — tieši pietiekams mitrums dod lielas, sulīgas ogas. Tā labi padodas arī smagākā, mālainā zemē, ja vien ūdens nestāv saknēs; sausā smiltī raža mēdz būt sīka un krūms ātri vājinās. Pirms stādīšanas bedri papildina ar labi sadalījušos kompostu vai pārpuvušiem kūtsmēsliem, un krūmus stāda ar 1,2–1,5 m atstarpi, lai tie labi vēdinās. Gaisīgu vietu krūms novērtē, jo sablīvētā stūrī vieglāk slimo ar sēnītēm.
Kopšana un laistīšana
Galvenais upenes kopšanā ir vienmērīgs mitrums un krūma jaunināšana: sausās vasarās bagātīgi laista, sevišķi ogu briešanas laikā jūnijā un jūlijā, jo mitruma trūkums liek ogām sīkt un birt. Augsni ap saknēm vērts mulčēt ar kompostu vai zāli — tas saglabā mitrumu, baro krūmu un māc nezāles. Upene visražīgāk dod ogas uz viengadīgiem un divgadīgiem zariem, tāpēc katru gadu vēlā rudenī vai agrā pavasarī izgriež vecos, tumšos, vājražīgos zarus, veidojot gaisīgu krūmu. Pavasarī krūmu var pabarot ar slāpekli lapu attīstībai, bet pirms ražas — ar kālijā bagātu mēslojumu, kas uzlabo ogu garšu.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Visnepatīkamākais upeņu kaitēklis Latvijā ir upeņu pumpuru ērce, kura padara pumpurus apaļus un uztūkušus kā mazas galviņas — šādus pumpurus ziemā izlasa un sadedzina, bet stipri sirgstošu krūmu labāk nomaina, jo ērce pārnēsā arī bīstamo pumpuru reversijas vīrusu. Mitrās vasarās lapas skar miltrasa (balts aplikums) un lapu plankumainība, ko mazina izretināts krūms un laistīšana zem saknes, neslakot lapas. Pavasarī jaunās lapu galotnes savij laputis, bet ogas var bojāt tinēju kāpuri; tos ierobežo, izgriežot bojātos zarus. Daudzas no šīm nelaimēm vieglāk novērst nekā ārstēt — izturīga šķirne un kārtīga apgriešana ir labākā aizsardzība, savukārt slimās lapas un zarus iznes no dārza, nevis kompostē.
Šķirnes Latvijai
Latvijas klimatam izvēlas vietējās un Ziemeļeiropas selekcijas šķirnes, kas pieradušas pie aukstām ziemām un vēlām pavasara salnām, kuras var apdraudēt agri uzplaukušos ziedus. Labas šķirnes pazīmes ir izturība pret upeņu pumpuru ērci un miltrasu, kā arī tas, ka ogas nogatavojas vienlaikus un labi turas pie zara. Latvijas dārznieki augstu vērtē Pūres dārzkopības selekcijā radītās un citas vietējās šķirnes, kas pārbaudītas mūsu apstākļos. Iesācējam droša izvēle ir slimībizturīga šķirne no vietējās stādaudzētavas — saimnieki labprāt mainās ar spraudeņiem no krūmiem, kas tepat kaimiņos gadiem pierādījuši ražību.
Novākšana un glabāšana
Upenes lasa jūlijā un augustā, kad ogas kļuvušas pilnīgi melnas un saldskābas — nogatavojušās ogas ir aromātiskākās un vitamīniem bagātākās, taču tās viegli birst, tāpēc nevilcinās ar novākšanu. Sausā laikā ogas lasa veseliem ķekariem, ja paredzētas tūlītējai pārstrādei, vai pa vienai, ja grib glabāt svaigas; slapjas ogas ātri bojājas. Svaigas upenes ledusskapī uzglabājas dažas dienas, bet daudz ilgāk saglabājas saldētas, nezaudējot garšu un vērtīgo C vitamīnu. Ražas pārpalikumu Latvijā tradicionāli pārstrādā sulā, ievārījumā, želejā vai žāvē tējai; arī upeņu lapas vasarā plūc un kaltē ziemas tējai.
Senču gudrība māca, ka ogulājus, pie kuriem pieder arī upene, labi stādīt un kopt augļu jeb uguns dienās augošā Mēness laikā, kad augu dzīvības spēks virzās uz augšu un augļiem — taču to der uztvert kā jauku dārza darbu ritmu un kultūras mantojumu, nevis ražas garantiju, jo upenei vissvarīgākais ir sasilusi zeme, vienmērīgs mitrums un laikus izgriezti vecie zari.
Labākās Mēness dienas
Upenes ir augļu kultūra — sēj un kop to augļu dienās (Uguns elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Upenes — kad novākt?
Parasti novāc jūlijā–augustā.
Upenes — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 6°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.