Garšaugi
Melisa
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Citronu aromāts. Aug strauji, ierobežo kā piparmētru.
Sējas un ražas laiki
- Stādīt laukā: maijs–jūnijs
- Novākt: jūnijs–septembris
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
Daudzgadīga
Gaisma
Saule / pussēna
Augsne sējai
≥ 8°C
Grūtība
Viegli
Labākā Mēness diena
Lapas (Ūdens)
Melisa (Melissa officinalis), saukta arī par citronmelisu, ir izturīga daudzgadīga garšaugu kultūra ar maigu citronu aromātu, ko izdala saburzītas lapas. Latvijas dārzos tā ir pateicīga iesācēja kultūra — viegli audzējama, ziemcietīga mūsu 5.–6. klimatiskajā zonā un noderīga gan tējām, gan zaļumu salātiem, gan vasaras dzērieniem. Tā ir lapu kultūra, tāpēc biodinamikas tradīcijā melisu mēdz saistīt ar tā sauktajām lapu jeb ūdens elementa dienām. Tā ir senču ritma un kultūras mantojuma daļa, nevis zinātniski pierādīta garantija — pētījumi par Mēness ietekmi uz augiem ir ierobežoti un pretrunīgi. Praksē daudz svarīgāks par Mēness fāzi ir gaiss un augsnes siltums: melisu droši stādi tikai tad, kad augsne dienas laikā stabili sasilusi virs 8 °C un garām pēdējā stiprā salna, parasti maija vidū vai beigās.
Kā sēt
Visdrošāk melisu pavairot ar stādiem: sēklas tām ir sīkas un dīgst lēni un nevienmērīgi, tāpēc to izsēj podiņos uz palodzes martā–aprīlī, viegli iespiežot virspusē un neapberot ar zemi, jo dīgšanai nepieciešama gaisma. Stādiņus dārzā pārstāda maijā–jūnijā, kad augsne sasilusi virs 8 °C un pārgājusi pēdējā salna (parasti pēc maija vidus). Tieši laukā sēt var, taču dīgšana ir kaprīza, tāpēc iesācējam vienkāršāk nopirkt gatavu stādu vai izmantot drauga krūma sadalīto velēnu. Stādus izvieto ik pa 30–40 cm, jo melisa gadu gaitā krietni izplešas.
Augsne un vieta
Melisa nav izvēlīga, bet vislabāk aug barojošā, irdenā un mēreni mitrā augsnē ar labu drenāžu — uz smagas, pārmitras māla zemes saknes ziemā var izput. Tai patīk saule vai pussēna; Latvijas karstajās vasarās viegla pēcpusdienas ēna pat palīdz lapām palikt sulīgākām un aromātiskākām. Pirms stādīšanas dobi ieteicams uzlabot ar nobriedušu kompostu, taču pārmērīga mēslošana nav vajadzīga, jo tā veicina lapu izstīdzēšanu uz aromāta rēķina. Ņem vērā, ka melisa, līdzīgi piparmētrai, izplatās gan ar sēklām, gan sakneņiem, tāpēc to bieži ieteicams ierobežot ierakta spaiņa vai apmales malā.
Kopšana un laistīšana
Pirmajā sezonā jaunos stādus laista regulāri, lai augsne nenožūst, vēlāk iesakņojusies melisa labi panes īslaicīgu sausumu, taču ilgstošā karstumā lapas kļūst sīkas un rūgtenas. Mulčēšana ar zāles griezumu vai kompostu saglabā mitrumu un ierobežo nezāles. Lai krūms paliek kupls un nezaudē aromātu, vasaras vidū, kad melisa sāk ziedēt, to apgriež līdz apmēram pusei augstuma — drīz izdzen jaunus, maigus dzinumus otrai ražai. Pavasarī nokaltušos pērnos stiebrus nogriež, un ik pēc dažiem gadiem krūmu var izrakt un sadalīt, lai atjaunotu.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Melisa ir reti smagi cietusī kultūra, taču mitrā, blīvi sastādītā dārzā uz lapām var parādīties miltrasa (balts aplikums) vai rūsa — to mazina retāka stādīšana, laba gaisa cirkulācija un krūma apgriešana. Karstā, sausā vasarā uzbrūk laputis un zirnekļērces, kuras nomazgā ar spēcīgu ūdens strūklu vai apkaro ar kālija ziepju šķīdumu. Lielākā problēma parasti ir pati melisa: tā strauji sējas pati un izplatās ar sakneņiem, tāpēc, ja negribi to visā dārzā, ziedkopas nogriez pirms sēklu nogatavošanās. Daudzgadīgu krūmu nestādi tieši dārzeņu dobē, no kuras to būs grūti izskaust.
Šķirnes Latvijai
Latvijas apstākļiem labi der izturīgā parastā citronmelisa (Melissa officinalis), kas droši pārziemo un dod bagātīgu zaļumu. Aromātiskākam tējas zaļumam meklē šķirnes 'Citronella' vai 'Lemonella' ar izteiktu citronu smaržu, bet dekoratīvai dobei — dzeltenraibo 'Aurea' vai zeltaino 'All Gold', kas vasaras sākumā krāšņi izceļas. Visas šīs šķirnes mūsu klimatā uzvedas līdzīgi, tāpēc iesācējam droši der jebkura vietējā stādaudzētavā pieejamā parastā melisa. Sēklas iegādei izvēlies svaigas, jo melisas dīgtspēja gadu laikā strauji krītas.
Novākšana un glabāšana
Lapas var plūkt visu vasaru, taču visaromātiskākās tās ir tieši pirms ziedēšanas vasaras pirmajā pusē — tad iesaka novākt galveno ražu žāvēšanai. Plūc rītā, kad rasa nožuvusi, bet karstums vēl nav izvēdinājis ēteriskās eļļas. Žāvē plānā kārtā ēnā, labi vēdināmā vietā vai dehidratorā līdz 35 °C, jo augstā temperatūrā citronu aromāts ātri zūd; sausās lapas glabā cieši slēgtā burkā tumsā. Melisas aromāts vislabāk saglabājas svaigā vai saldētā veidā — lapas var sasaldēt arī ledus kubiciņos ar ūdeni vēlākiem dzērieniem.
Latviešu sētā melisu kopā ar piparmētru un kumelīti tradicionāli stādīja tējas dārziņā tuvāk mājai, un senču gudrība māca aromātiskos garšaugus plūkt ziedēšanas priekšvakarā rītā ar rasu, kad smarža vēl nav izgaisusi — laika un dienas izvēle te svarīgāka par jebkuru Mēness zīmi.
Labākās Mēness dienas
Melisa ir lapu kultūra — sēj un kop to lapu dienās (Ūdens elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Melisa — kad novākt?
Parasti novāc jūnijā–septembrī.
Melisa — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 8°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.