Mēness Sēja
🫘

Dārzeņi

Lauka pupas

Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs

Pievienot Lauka pupas savā dārzā

Aukstumizturīgas — sēj agri. Bagātina augsni ar slāpekli.

Sējas un ražas laiki

JFMAMJJASOND
Sēt
Raža
  • Sēt laukā: aprīlis–maijs
  • Novākt: jūlijs–augusts

Mēness kalendārs:aprīlismaijs

Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06

Galvenais īsumā

Līdz ražai

90–110 dienas

Gaisma

Saule

Augsne sējai

≥ 5°C

Grūtība

Viegli

Labākā Mēness diena

Augļi (Uguns)

Lauka pupas (Vicia faba), ko sauc arī par cūku pupām vai lielajām dārza pupām, ir viena no senākajām un izturīgākajām kultūrām Latvijas dārzos. Tās ir īstas ziemeļnieces: aukstumizturīgas, dīgst jau vēsā augsnē un panes vieglas pavasara salnas, tāpēc tās sēj agri — aprīlī vai maijā, tiklīdz zeme apžuvusi. No sēšanas līdz ražai paiet aptuveni 90–110 dienas, tāpēc agri sētas pupas lielās sēklas dod jūlijā, bet raža turpinās augustā. Turklāt uz to saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kas saista gaisa slāpekli, un pupas pašas bagātina augsni. Daudzas dārzkopju paaudzes pupu sēšanu saskaņojušas ar Mēness ritmu — tā kā pupas audzē pākstu dēļ, tradicionāli tās sēj augļu jeb uguns dienās. Te jābūt godīgam: Mēness sēja un biodinamika ir kultūras mantojums un ritms, nevis zinātniski pierādīts likums, jo pētījumi par to ir ierobežoti un pretrunīgi. Tāpēc uztver to kā jauku tradīciju, bet par galveno orientieri ņem laikapstākļus un augsnes temperatūru — tieši tie izšķir, vai sēkla iedīgs un augs.

Kā sēt

Lauka pupas sēj tieši dobē — tās nepatīk pārstādīt, jo bojā jutīgo mietsakni. Tās ir tik aukstumizturīgas, ka dīgšanai pietiek ar augsnes temperatūru +5 °C, kas Latvijā iestājas jau aprīlī, tāpēc tās drīkst sēt krietni agrāk nekā parastās dārza pupas. Sēklas iedēsti 5–7 cm dziļumā, atstājot starp augiem 10–15 cm un starp rindām 40–50 cm; agra sēja ir izdevīga, jo pupas paspēj uzziedēt, pirms iestājas karstums un melnās laputis. Lai gan kalendārs mēdz ieteikt augļa dienas, neuztraucies, ja tā nesanāk — iesilusi augsne izšķir vairāk nekā Mēness fāze.

Augsne un vieta

Pupām patīk saulaina, atklāta vieta un dziļi irdena, mitrumu uzturoša augsne ar neitrālu vai vāji skābu reakciju (pH ap 6,5–7,0); smaga, mālaina zeme tām der labāk nekā sausa smilts. Tā kā pupas slāpekli saražo pašas, svaigus kūtsmēslus dot nevajag — pietiek ar rudenī iestrādātu kompostu. Izvēloties vietu, ņem vērā kaimiņus: pupas labi sadzīvo ar kartupeļiem, gurķiem un kabačiem, bet tās nevajag likt blakus sīpoliem un ķiplokiem, kas kavē pākšaugu augšanu, kā arī blakus bietēm, ar kurām tās viena otru nomāc. Pateicoties slāpekļa bagātinājumam, lauka pupas ir teicams priekšaugs kāpostiem vai lapu dārzeņiem.

Kopšana un laistīšana

Vissvarīgākais mitruma brīdis ir ziedēšanas un pākstu veidošanās laikā — ja tobrīd zeme izžūst, ziedi nobirst un raža krītas, tāpēc sausās vasaras nedēļās laisti regulāri un dziļi, nevis virspusēji. Augsni ap augiem ieteicams uzirdināt un mulčēt, lai saglabātu mitrumu un noslāpētu nezāles. Lauka pupu stublāji aug taisni, taču auglīgā zemē un vējainā vietā tie var sagāzties, tāpēc rindas malās noder kociņi ar auklu vai augu apmešana ar zemi. Kad augs sasniedzis pilnu augstumu un apakšā sākušas veidoties pirmās pākstis, virsotni ieteicams apknaibīt — tā augs kļūst izturīgāks pret laputīm.

Biežākās problēmas un kaitēkļi

Pupu galvenais ienaidnieks ir melnās pupu laputis, kas blīvi sablīvējas uz jaunajiem dzinumiem un ziedkopām un izsūc augu sulu; tās ierobežo savlaicīga virsotņu apknaibīšana, ziepjūdens apsmidzināšana un mārīšu pievilināšana, bet tieši agra sēja palīdz pupām paspēt pirms laputu uzplūdiem. Mitrās un blīvi sētās vasarās uz lapām var parādīties brūnplankumainība vai rūsa, ko mazina retāka sēja un laba gaisa cirkulācija. Sēklu un jauno dīgstu posmā kaitēt var putni un vārnas, tāpēc agrās sējas vērts pārklāt ar agrotīklu. Augseka — pupas tajā pašā vietā neatkārtot vismaz trīs gadus — ir labākā profilakse pret augsnes slimībām.

Šķirnes Latvijai

Latvijas īsajai un vēsajai sezonai vislabāk der agrīnas, aukstumizturīgas lauka pupu šķirnes ar lielajām, plakanajām sēklām. Plaši pazīstama un pārbaudīta ir 'Aquadulce' (saukta arī 'Aquadulce Claudia') — ļoti agra un izturīga šķirne, kas labi panes pavasara vēsumu un dod garas pākstis. Der arī tradicionālās vietējās izlases cūku pupas, kas Baltijā audzētas paaudžu paaudzēs un pielāgojušās mūsu klimatam. Iesācējam ieteicams sākt tieši ar 'Aquadulce' vai vietējām izlasēm, jo tās uzticami ražo arī vēsākā vasarā un paspēj nobriest pirms rudens lietiem.

Novākšana un glabāšana

Pupas lobīšanai parasti vāc tad, kad sēklas pākstī pilnībā izaugušas un sulīgas, taču pāksts vēl zaļa un sēklas mīkstas. Sēklai un ilgai glabāšanai pupas atstāj uz auga, līdz pākstis kļūst sausas, melnīgi brūnas un grab — tad tās izloba, pažāvē un glabā sausā, vēsā vietā. Svaigi izlobītas pupas ledusskapī uzglabājas dažas dienas, bet ziemai tās ērti blanšēt un sasaldēt vai izkaltēt par sausām sēklām. Daudzi dārznieki ražu tradicionāli vāc augļa dienās, taču svarīgāk to darīt sausā, saulainā laikā, lai pupas labāk glabātos.

Senču gudrība māca pupas sēt, kad ievas zied un kūko dzeguze, jo tad zeme jau iesilusi, bet ražu glabāšanai novāc sausā, mierīgā dienā.

Labākās Mēness dienas

Lauka pupas ir augļu kultūra — sēj un kop to augļu dienās (Uguns elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.

Skatīt interaktīvo Mēness kalendāru

Mēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?

Biežākie jautājumi

Lauka pupas — kad sēt Latvijā?

Parasti sēj aprīlis–maijs. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.

Lauka pupas — kad novākt?

Parasti novāc jūlijā–augustā. No sējas līdz ražai aptuveni 90–110 dienas.

Lauka pupas — cik siltai jābūt augsnei?

Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 5°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.