Dārzeņi
Brokoļi
Kad sēt, stādīt un novākt Latvijā · Mēness sējas kalendārs
Novāc galviņu, kamēr pumpuri cieši un zaļi. Pēc tam dod mazākus sānu dzinumus.
Sējas un ražas laiki
- Sēt telpās: marts–aprīlis
- Stādīt laukā: maijs–jūnijs
- Novākt: jūlijs–septembris
Sējas un ražas logi ir orientējoši, pielāgoti Latvijas klimatam — precīzie datumi atkarīgi no laikapstākļiem un tava reģiona. Pārbaudi savam dārzam. Par datiem · Avoti: LLKC, LVĢMC klimata normas, Maria Thun, “Aussaattage” · Pārskatīts: 2026-06
Galvenais īsumā
Līdz ražai
70–100 dienas
Gaisma
Saule
Augsne sējai
≥ 8°C
Grūtība
Vidēji
Labākā Mēness diena
Ziedi (Gaiss)
Kaitēkļi un slimības, kas skar brokoļi
Brokoļi ir krāšņs un veselīgs krustziežu dzimtas dārzenis, kas Latvijas dārzā jūtas labi, jo mīl vēsāku un mitru klimatu. Tos audzē galviņas (īstenībā nenobriedušu ziedpumpuru kopas) dēļ, ko novāc, kamēr pumpuri vēl cieši un tumši zaļi. Vidēja grūtības pakāpe iesācējam: galvenais ir nodrošināt vienmērīgu mitrumu, barojošu augsni un sargāt no kāpostu kaitēkļiem. No sēklas līdz ražai paiet aptuveni 70–100 dienas. Latvijā tāpēc ieteicams sēt dēstus mājās jau marta vai aprīļa mēnesī un izstādīt dārzā maijā vai jūnijā, kad pāri palikušas pavasara salnas. Pēc galvenās galviņas novākšanas augs vēl ražo mazākus, bet garšīgus sānu dzinumus, tāpēc viens stādījums baro vairākas nedēļas.
Kā sēt
Sēklas sēj dēstu kastītēs mājās marta beigās vai aprīlī, iedziļinot tās aptuveni 1 cm dziļumā mitrā dēstu augsnē. Dīgšanai un vēlākai stādīšanai augsnei vajadzētu būt vismaz ap 8 °C siltai — vēsākā zemē sēklas dīgst gausi un nevienmērīgi. Dēstus izstāda dārzā maijā vai jūnijā, kad tiem ir 4–6 īstās lapas un pāri pavasara salnas (Latvijā pēdējā salna mēdz būt ap maija vidu vai beigām); atstājiet starp augiem 40–50 cm. Mēness sēja iesaka galviņas dārzeņus sēt un stādīt tā dēvētajās ziedu jeb gaisa dienās — tā ir tradīcija un ritma palīgs, nevis garantija; izšķirīgāka par kalendāru ir augsnes temperatūra un laikapstākļi.
Augsne un vieta
Brokoļiem vajag saulainu vietu un barojošu, irdenu, mitrumu saturošu augsni ar neitrālu vai viegli sārmainu reakciju (pH ap 6,5–7,0), kas pasargā no kāpostu sakņu puves. Rudenī vai pirms stādīšanas iestrādājiet labi sadalījušos kompostu vai pārpuvušus kūtsmēslus — krustzieži ir izteikti barību prasīgi. Neaudzējiet brokoļus tajā pašā vietā, kur pērn auguši citi kāpostu dzimtas augi; ievērojiet vismaz 3–4 gadu augu maiņu, lai augsnē neuzkrātos slimības. Labi kaimiņi ir dilles, bietes, sīpoli un kartupeļi, kā arī kliņģerītes kaitēkļu atbaidīšanai, savukārt tuvu tomātiem un zemenēm brokoļus stādīt nevajadzētu.
Kopšana un laistīšana
Vienmērīgs mitrums ir brokoļu panākumu atslēga — sausuma stresā galviņas izveidojas mazas un pāragri sazied, tāpēc karstā un sausā laikā laistiet regulāri un dziļi, ne tikai virspusi. Augsnes mitruma un vēsuma noturēšanai noderīga ir mulča (piemēram, pļauta zāle vai komposts), kas vienlaikus māc nezāles. Augšanas laikā divas reizes piebarojiet ar slāpekli saturošu mēslojumu vai atšķaidītu nātru zaļmēslojumu, lai veidotos kuplas lapas un liela galviņa. Regulāri irdiniet augsnes virskārtu un izravējiet nezāles, jo brokoļi necieš sāncensību par barību un ūdeni.
Biežākās problēmas un kaitēkļi
Lielākie ienaidnieki Latvijā ir kāpostu baltenis (zaļie kāpuri grauž lapas un galviņu) un kāpostu pūcītes kāpuri, ko ierobežo, augus pārklājot ar smalku tīklu jeb agroplēvi un savācot olu kopas no lapu apakšpuses. Kāpostu spradži kaltē jaunos dēstus sausā pavasarī — palīdz mulčēšana, laistīšana un agrīna pārklāšana. Sausums vai siltuma vilnis liek galviņai pāragri uzziedēt un sadalīties, tāpēc nodrošiniet stabilu mitrumu. Slimību (sakņu puves, kāpostu trupes) profilakse ir augu maiņa, nesabiezināti stādījumi un labi nosusināta augsne.
Šķirnes Latvijai
Mūsu īsajai un mainīgajai vasarai der agrīnas līdz vidēji agrīnas šķirnes; populāri un uzticami ir hibrīdi 'Marathon F1' un 'Belstar F1', kas labi pacieš vēsumu un veido blīvas galviņas. Klasiskā 'Calabrese' (Kalabrijas) tipa šķirnes dod gan galveno galviņu, gan daudz sānu dzinumu un ir pateicīgas iesācējam. Sparģeļbrokoļi jeb 'sprouting' tipa šķirnes (piemēram, purpurā 'Purple Sprouting') ražo daudzus tievus dzinumus un ir izturīgākas pret vēsumu. Izvēloties sēklas, priekšroku dodiet šķirnēm ar norādi par agrīnumu un izturību, lai raža paspētu nobriest līdz rudens salnām.
Novākšana un glabāšana
Galveno galviņu nogriež, kamēr ziedpumpuri vēl cieši, tumši zaļi un kompakti — līdzko parādās dzelteni ziediņi, garša un kvalitāte strauji krītas. Griež slīpi ar asu nazi, atstājot stublāju ar dažām lapām, lai pamodinātu sānu dzinumus, kas dod mazākas, bet garšīgas papildgaliņas vēl vairākas nedēļas. Svaigus brokoļus ledusskapī tur 3–5 dienas; ilgākai glabāšanai tos blanšē 3 minūtes verdošā ūdenī un sasaldē, saglabājot krāsu un vitamīnus. Novāc no rīta, kad augi vēl vēsi un sulīgi — tad galviņas labāk uzglabājas.
Senču gudrība māca galviņu dārzeņus stādīt mēness augošajā fāzē un tā sauktajās ziedu dienās, ticot, ka tad raža kuplāka — tā ir skaista tradīcija un dārza ritma palīgs, taču pati raža vairāk atkarīga no siltas augsnes, vienmērīga mitruma un laika apstākļiem nekā no mēness.
Labākās Mēness dienas
Brokoļi ir ziedu kultūra — sēj un kop to ziedu dienās (Gaiss elements), kad Mēness atrodas atbilstošajā zvaigznājā.
Skatīt interaktīvo Mēness kalendāruMēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?
Biežākie jautājumi
Brokoļi — kad sēt Latvijā?
Parasti sēj marts–aprīlis. Precīzs laiks atkarīgs no laikapstākļiem un tava reģiona — siltummīļus laukā tikai pēc pēdējās salnas.
Brokoļi — kad novākt?
Parasti novāc jūlijā–septembrī. No sējas līdz ražai aptuveni 70–100 dienas.
Brokoļi — cik siltai jābūt augsnei?
Sējai augsnei vajadzētu būt vismaz 8°C. Vēsākā augsnē sēklas dīgst lēni vai sapūst.