Daudzgadīgās
Astilbes
Astilbe
Pūkainās ziedu skaras ēnainajam un mitrajam dārza stūrim — tur, kur citas puķes padodas, astilbe plaukst.
Astilbe ir labākā atbilde mitrajam, ēnainajam dārza stūrim, kur vairums puķu nīkuļo. Tās pūkainās ziedu skaras — baltas, rozā, koši sarkanas vai violetas — paceļas virs glītas, paparžveida lapotnes un zied tieši vasaras vidū, kad ēnu dārzam visvairāk vajag krāsas.
Latvijā astilbes ir pilnībā ziemcietīgas un ļoti ilgmūžīgas. Tām ir tikai viens stingrs noteikums: augsne nedrīkst izžūt. Sausā smiltī saulē astilbe burtiski sadeg — toties dīķa malā, ziemeļu pusē vai zem koku ažūrās ēnas tā gadu desmitiem aug bez bēdu.
Galvenais īsumā
Ziedēšana
Jūnijs–augusts
Augstums
40–100 cm
Gaisma
Pussēna
Stādīšana
Stāda vai dala pavasarī (apr.–maijs) vai augusta beigās
Grūtība
viegli
Pārziemo Latvijā
Jā
Labākais laiks pēc Mēness
Astilbe ir ziedu augs — biodinamikā to kopj ziedu (gaisa) dienās, bet dalīšanu un stādīšanu tradicionāli veic dilstošā Mēnesī, kad spēks saknēs. Tradīcija dod ritmu; astilbei pašai izšķirošais ir viens — mitrums.
Kā stādīt
- 1
Stādi pavasarī (aprīlī–maijā) vai augusta beigās, lai puduris ieaug pirms ziemas.
- 2
Vieta — pusēna vai ažūra ēna ar mitru, barojošu augsni; ideāli ūdenstilpes tuvumā vai ziemeļu pusē.
- 3
Bedrē iemaisi kompostu un kūdru — tie tur mitrumu; sakņu kakls ~3–5 cm zem virsmas.
- 4
Atstatums 30–50 cm pēc šķirnes auguma.
- 5
Pēc stādīšanas bagātīgi aplej un apmulčē ar 5 cm mulčas kārtu — mulča astilbei ir gandrīz obligāta.
Kopšana
- Laisti sausā laikā regulāri — izžuvusi astilbe nokaltē lapu malas un pārstāj ziedēt; mulča darbu atvieglo uz pusi.
- Pavasarī dod kompostu, vasaras vidū var atkārtot — astilbe ir ēdelīga.
- Novītušās skaras vari nogriezt vai atstāt — sakaltušās tās izskatās dekoratīvi arī ziemā.
- Ar gadiem sakneņi «izlien» no zemes — ik rudeni piemet kompostu vai zemi pie pamatnes.
- Reizi 4–6 gados puduri pavasarī sadali — ziedēšana atjaunojas.
Pārziemošana
Astilbes Latvijā ir pilnībā ziemcietīgas un ziemo bez seguma. Vienīgais ziemas darbs — rudenī piemest zemi vai kompostu pie pamatnes, ja sakneņi pacēlušies virs augsnes (tiem nepatīk kailsals).
Biežākās problēmas
- Izžūšana — galvenais astilbes ienaidnieks: brūnas, čaukstošas lapu malas un skopa ziedēšana; laisti un mulčē.
- Sakneņi izceļas no zemes ar gadiem — apber rudenī, citādi pavasarī puduris vājāks.
- Saulē izbalē ziedu krāsa un deg lapas — pārstādi pusēnā.
«Latvijas dārzkopju vidū astilbi mēdz saukt par slinkā dārznieka lepnumu — vieta jāizvēlas tikai vienreiz pareizi, un tālāk tā zied pati. Vecos dārzos astilbes tradicionāli stādīja gar mājas ziemeļu sienu, kur «nekas cits negrib augt».»
Biežākie jautājumi
Kāpēc astilbei brūnē lapu malas?
Tas gandrīz vienmēr ir mitruma trūkums — astilbe necieš izžūšanu. Laisti dziļi, apmulčē ar biezu kārtu un, ja vieta ļoti saulaina, apsver pārstādīšanu pusēnā.
Vai astilbe aug saulē?
Pacieš rīta un vakara sauli, ja augsne pastāvīgi mitra, bet pusdienas saulē Latvijas vasarā lapas deg un ziedu krāsa izbalē. Drošākā vieta — pusēna.
Kad dalīt astilbes?
Reizi 4–6 gados, pavasarī (aprīlī) vai augusta beigās. Izrok puduri, sagriez ar lāpstu vai nazi daļās ar 2–3 pumpuriem un izstādi mitrā, barojošā vietā.
Mēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?