Daudzgadīgās
Rudbekijas
Rudbeckia
«Zelta lodes» un saules cepures, kas bez kaprīzēm zied no jūlija līdz pat oktobrim — viena no pateicīgākajām puķēm Latvijā.
Augstās dzeltenās «zelta lodes» gar žogu ir tikpat latviska aina kā flokši pie lieveņa — šī vecā rudbekiju šķirne aug pie lauku mājām jau simts gadu un netaisās nekur pazust. Mūsdienu dārzos tām piebiedrojušās zemākas radinieces — saules cepures (Rudbeckia fulgida un viengadīgā Rudbeckia hirta) ar lielajiem dzeltenajiem ziediem un tumšo actiņu vidū.
Rudbekiju lielā vērtība ir laiks, kad tās zied: no jūlija līdz pat oktobrim, kad lielākā daļa dārza jau nogurusi. Tās ir ziemcietīgas, izturīgas pret slimībām, mīl sauli un piedod pat paviršu kopšanu — iesācēja drošākā likme krāšņam rudens dārzam.
Galvenais īsumā
Ziedēšana
Jūlijs–oktobris
Augstums
50–200 cm (atkarībā no sugas)
Gaisma
Saule
Stādīšana
Sēj telpās martā–aprīlī vai stāda/dala pavasarī
Grūtība
viegli
Pārziemo Latvijā
Jā
Labākais laiks pēc Mēness
Rudbekijas ir ziedu augi — pēc biodinamiskās tradīcijas tās sēj un kopj ziedu (gaisa) dienās augošā Mēnesī. Tradīcija dod jauku ritmu, bet rudbekija uzziedēs tāpat — tā ir viena no visnepretenciozākajām dārza puķēm.
Kā stādīt
- 1
Daudzgadīgās rudbekijas visvieglāk iegūt, sadalot esošu puduri pavasarī vai nopērkot stādu; viengadīgās sēj telpās martā–aprīlī un stāda laukā pēc salnām.
- 2
Vieta — saulaina; pusēnā zied vēlāk un skopāk.
- 3
Augsne — parasta dārza zeme ar kompostu; pārmēslotā augsnē augstās šķirnes izstīdz un krīt.
- 4
Atstatums 40–60 cm zemajām, 60–80 cm augstajām «zelta lodēm».
- 5
Pēc stādīšanas aplej un apmulčē.
Kopšana
- Laisti tikai ilgstošā sausumā — ieaugušās rudbekijas ir izturīgas.
- Augstajām «zelta lodēm» vējainā vietā ieliec atbalstu vai stādi pie žoga — tradicionālā vieta nav nejauša.
- Novītušos ziedus nogriez, lai ziedēšana turpinās; rudenī daļu ziedu galviņu vari atstāt putniem — sēklas mīl ķivuļi.
- Pavasarī dod sauju komposta — ar to pietiek.
- Reizi 4–5 gados puduri pavasarī sadali, lai vidus neizplok.
Pārziemošana
Rudbekijas Latvijā ir pilnībā ziemcietīgas un ziemo bez seguma. Stublājus var nogriezt rudenī vai atstāt līdz pavasarim — sniegoti ziedu kāti ar sēklu galviņām ziemā baro putnus un izskatās gleznaini.
Biežākās problēmas
- Augstās šķirnes vējā nolokās — atbalsts vai aizvēja vieta.
- Miltrasa sausā, sutīgā augustā — retināts stādījums un laistīšana pie saknes.
- Vecā pudura vidus izplok — sadali pavasarī.
««Zelta lodes» pie žoga ir viens no atpazīstamākajiem latviešu viensētas tēliem — tās stādīja tā, lai dzeltenais zelts redzams jau no ceļa, un mēdza teikt, ka kamēr zelta lodes zied, rudens vēl nav atnācis.»
Biežākie jautājumi
Ar ko atšķiras «zelta lodes» no saules cepurēm?
Abas ir rudbekijas. «Zelta lodes» ir vecā, augstā (līdz 2 m) pildīto ziedu šķirne, kas aug pie lauku mājām paaudzēm. Saules cepures ir zemākas (50–80 cm) ar vienkāršiem dzelteniem ziediem un tumšu vidu — tās der dobes priekšplānam.
Vai rudbekijas jālaista?
Ieaugušas — tikai ilgstošā sausumā. Tās ir vienas no izturīgākajām dārza puķēm; vairāk par sausumu tām kaitē slapja, smaga augsne ziemā.
Kāpēc manas rudbekijas nolokās?
Augstās šķirnes pārmēslotā augsnē vai vējainā vietā izstīdz un krīt. Stādi pie žoga vai sienas, dod mazāk slāpekļa un vajadzības gadījumā apliec atbalsta riņķi.
Mēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?