Komposts iesācējiem: kā sākt no nulles

Komposts ir pati vienkāršākā un lētākā dāvana, ko vari iedot savam dārzam. Tas ir tava paša izaudzēta, brīnišķīga zemes barība no virtuves un dārza atkritumiem, kas citādi vienkārši aizietu miskastē. Šajā rakstā soli pa solim izstāstīsim, kā kompostu sākt no nulles: kas tajā drīkst un nedrīkst, kā sabalansēt sastāvdaļas, kāpēc to jauc un kā saprast, ka komposts gatavs lietošanai.

Galveno pateiksim uzreiz: komposts nav nekāda burvība un tam nav vajadzīgs ne īpašs kalendārs, ne Mēness fāze. Vajag tikai sajaukt pareizās lietas un dot dabai laiku. Latvijā šis laiks ir mazliet garāks nekā siltajās zemēs, jo mūsu vēsais klimats palēnina trūdēšanu — par to pastāstīsim atsevišķi.

Kā sākt: vienkāršākais veids

Tev nevajag pirkt dārgu kompostieri. Pietiek ar vienkāršu kaudzi nostūrī, koka kasti no dēļiem vai stiepļu sietu apļa formā. Galvenais — lai kaudze ir tieši uz zemes (ne uz betona), jo tad tai piekļūst sliekas un augsnes mikrobi, kas dara visu darbu. Laba kaudze ir vismaz kubikmetra lielumā — mazāka grūtāk uzsilst un trūd lēnāk.

Izvēlies daļēji ēnainu, aizvējainu vietu, kas pa rokai, lai nav slinkums tur aiznest virtuves atkritumus. Sāc ar kārtu rupjāku materiālu apakšā — zariņiem, salmiem — lai gaiss var piekļūt no apakšas. Pēc tam ber pa virsu visu pārējo, cenšoties mainīt slapjās un sausās lietas. Tas arī viss — pārējais ir tikai pacietība.

Kas der kompostā un kas nē

Kompostā DRĪKST likt: dārzeņu un augļu mizas un atliekas, kafijas biezumus un filtru, tējas, olu čaumalas, dārza zāli un nezāles (bez sēklām), kritušās lapas, smalkus zariņus, salmus, dārzeņu laksti, papīra dvieļus un nekrāsotu kartonu (saplēstu gabalos).

Kompostā NEDRĪKST likt: gaļu, zivis, kaulus un piena produktus (smird un pievilina žurkas), eļļainu un ceptu ēdienu, slimu augu lapas (piemēram, ar lapu plankumiem vai miltrasu), nezāles ar nogatavojušām sēklām, suņu un kaķu mēslus, kā arī krāsainu, spīdīgu papīru. Citrusaugļu mizas un sīpolus liec mēreni. Ja kas neder — labāk neliec, nekā samaitā visu kaudzi.

Brūnais un zaļais: galvenais līdzsvars

Šis ir viss kompostēšanas noslēpums vienā teikumā: jāsajauc “zaļais” un “brūnais”. ZAĻAIS ir mitrās, slāpekli bagātās lietas — svaiga zāle, virtuves atliekas, nezāles. Tās dod barību mikrobiem un mitrumu. BRŪNAIS ir sausās, oglekli bagātās lietas — kritušās lapas, salmi, kartons, zariņi, zāģu skaidas. Tās dod gaisu un struktūru.

Mērķis ir aptuveni divas trīs daļas brūnā uz vienu daļu zaļā — citiem vārdiem, krietni vairāk sausā nekā mitrā. Ja kaudze smird pēc puves vai amonjaka un ir glumi slapja, ir par daudz zaļā — pievieno brūno (sausas lapas, kartonu) un samaisi. Ja kaudze ir sausa un nekas nenotiek, ir par daudz brūnā — pievieno zaļo un nedaudz aplej. Tāpēc gudri dārznieki rudenī sakrāj maisu ar sausām lapām un tur to blakus kompostam visu gadu, ko piebērt klāt katru reizi, kad izved virtuves spaini.

Jaukšana un mitrums

Lai trūdēšana notiktu ātri, mikrobiem vajag gaisu. Tāpēc kaudzi laiku pa laikam vēlams pārjaukt ar dakšām — pārmest ārpusi uz vidu un otrādi. Jo biežāk jauc (piemēram, reizi 2–3 nedēļās siltajā sezonā), jo ātrāk top komposts. Ja slinkums jaukt, tas tāpat sanāks — tikai lēnāk. Pat reize vai divas sezonā ir labāk nekā nekad.

Mitrums lai ir kā izgrieztam sūklim — mitrs, bet ne tā, lai tek ūdens. Karstā, sausā vasarā aplej kaudzi; ja gāž lietus bez mitas, pārklāj to ar veco paklāju vai brezentu, lai neizskalo. Pareizi sajauktā kaudzē siltajā laikā vidus mēdz uzsilt — tas ir labs zīme, ka mikrobi strādā.

Cik ilgi Latvijā un kad gatavs

Latvijas vēsajā klimatā komposts top lēnāk nekā siltajās zemēs — ziemā trūdēšana gandrīz apstājas, jo aukstumā mikrobi “aizmieg”, un atsākas tikai pavasarī, kad zeme atkūst. Tāpēc reālāk rēķini, ka labs komposts būs gatavs apmēram pēc gada, dažkārt pusotra. Karstajā metodē ar biežu jaukšanu var ātrāk, bet iesācējam mierīga gada gaidīšana ir vienkāršākais ceļš.

Gatavu kompostu pazīsi viegli: tas ir tumši brūns, irdens un drupans, smaržo pēc meža zemes (nevis pēc puves), un sākotnējās sastāvdaļas vairs nav atpazīstamas. Tādu kompostu var iestrādāt dobēs, bērt podos un mulčēt ap augiem. No daļēji gatava komposta vai svaigām atliekām, starp citu, var pagatavot lielisku barošanas līdzekli — komposta tēju. Tās recepte mums jau ir atrodama sadaļā /receptes. Komposts ir dārznieka aprite savā skaistākajā veidā: tas, ko dārzs dod, atgriežas atpakaļ zemē.