Kāpēc tomātiem uz lapām brūni plankumi (fitoftora un citi cēloņi)

Tu pieej pie tomātiem un redzi, ka uz lapām parādījušies brūni plankumi. Pirmā doma ir baisa — fitoftora, raža pagalam. Pateiksim uzreiz un godīgi: brūni plankumi uz tomātu lapām var nozīmēt vismaz trīs pavisam dažādas lietas, un divas no tām nemaz nav tik bīstamas, kā izklausās. Svarīgākais ir prast tās atšķirt, jo no tā atkarīgs, ko darīt — un dažreiz katra diena ir svarīga.

Šajā rakstā mierīgi izstāstīsim, kā atšķirt fitoftoru (lakstu puvi) no lapu sausplankumainības un no kālija trūkuma, ko darīt steidzami, kad plankumi jau parādījušies, un kā nākamsezon to nepieļaut. Viss pieskaņots Latvijas vasarai, kur galvenais slazds ir mitras, vēsas naktis jūlija beigās un augustā — tieši tad fitoftora uzbrūk visstraujāk.

Kā pazīt: simptomi un kā atšķirt trīs cēloņus

Vispirms apskati plankumu tuvplānā un atceries trīs jautājumus: vai plankums ir slapjš vai sauss, vai tam ir koncentriski gredzeni, un vai lapas apakšā ir balts pūkains aplikums. Atbildes uzreiz pateiks, ar ko tev darīšana.

Fitoftora jeb lakstu puve sākas ar tumši brūniem, gandrīz pelēkiem, it kā eļļainiem vai ūdeņainiem plankumiem, parasti lapas malā vai galā. Mitrā laikā plankuma apakšpusē redzams plāns, balts pūkains aplikums — tās ir sēnes sporas. Plankumi strauji aug, lapa novīst un nomelnē, un slimība pāriet uz kātiem un augļiem, uz kuriem rodas cieti, brūni, nelīdzeni laukumi. Fitoftora plešas zibensātri — dažās dienās vesels stādījums var aiziet bojā.

Lapu sausplankumainība (alternarioze) izskatās savādāk: tie ir sausi, apaļi, tumši brūni plankumi ar skaidri saskatāmiem koncentriskiem gredzeniem, gluži kā šaušanas mērķis. Ap plankumu bieži ir dzeltens oreols. Galvenā atšķirības zīme — šie plankumi paliek sausi pat pēc stipra lietus, kamēr fitoftora ir mitra un eļļaina. Sausplankumainība parasti sākas no apakšējām, vecākajām lapām un virzās uz augšu.

Kālija trūkums vispār nav slimība. Te plankumu ar gredzeniem nav — vispirms iedzeltē un pēc tam brūni apdeg lapas malas un gali, it kā apsvilināti, un lapa mēdz savērpties uz iekšu. Nav ne balta aplikuma, ne koncentrisku riņķu. Tas notiek vasaras otrā pusē, kad augļi nobriest un izsūc no auga daudz kālija.

Kāpēc fitoftora un sausplankumainība uzbrūk tieši Latvijā

Fitoftoru izraisa sēnei līdzīgs organisms Phytophthora infestans — tas pats, kas postī kartupeļus, tāpēc abas kultūras viena otru var inficēt. Tai vajadzīgs mitrums un samērā vēss laiks: ilgas rasas, migla, lietus un naktis ar 10–15 grādiem. Tieši tāpēc Latvijā fitoftora visbiežāk uzplaukst jūlija beigās un augustā, kad dienas vēl siltas, bet naktis kļūst vēsas un mitras un uz lapām ilgi turas rasa. Sporas pārnēsā vējš un ūdens šļakatas no laistīšanas.

Sausplankumainību (Alternaria solani) izraisa parasta sēne, un tā mīl siltu, mitru laiku — pēc silta lietus vai pārkarsušas, slikti vēdinātas siltumnīcas. Sēne pārziemo augsnē augu atliekās un nezālēs, tāpēc bieži atgriežas tajā pašā vietā, ja tomātus stādi gadu pēc gada vienā dobē.

Kopīgais abām slimībām ir mitrums uz lapām. Cieši sasprausti augi, kas neizžūst, laistīšana pa virsu vakarā un slikta gaisa plūsma siltumnīcā ir ideāli apstākļi sēnēm. Kālija trūkums savukārt nav par mitrumu — tas ir par to, ka augam vienkārši nepietiek kālija, kad augļi sāk briest, it īpaši vieglā, smilšainā augsnē, no kuras kālijs viegli izskalojas.

Ko darīt, kad plankumi jau parādījušies

Ja tā ir fitoftora, rīkojies tūlīt — laika nav daudz. Noplūc un iznīcini visas skartās lapas un kātus (nemet kompostā, bet izved prom vai sadedzini). Pārtrauc laistīt pa virsu un laisti tikai zem saknes. Pārējos augus profilaktiski apsmidzini, lai apturētu izplatīšanos. Kā dabīgu līdzekli daudzi izmanto kosas novārījumu, kura silīcijs nostiprina lapas audus, vai atšķaidītu pienu ar nedaudz ūdens — tas uz lapas veido plānu plēvi, kas traucē sporām dīgt. Smidzini sausā laikā, no rīta, lai lapas paspēj nožūt. Ja fitoftora jau ir spēcīga, dažreiz pareizākais ir noplūkt visus pieaugušos zaļos augļus un ļaut tiem nogatavoties istabā — tā vismaz raža ir glābta.

Ja tā ir sausplankumainība, panika nav vajadzīga — tā plešas lēnāk. Noplūc apakšējās slimās lapas, uzlabo gaisa plūsmu, retini lapojumu un nodrošini, lai augi labi izvēdinās. Tos pašus dabīgos smidzinājumus (kosas novārījumu) var izmantot arī šeit. Auglim šī slimība parasti netiek tik ātri klāt kā fitoftora.

Ja tas ir kālija trūkums, slimības nav — augam vienkārši jāpabaro. Iedod kālija avotu: koku pelnu šķīdumu ir vienkāršākais un pa rokai esošs mājas līdzeklis, kas papildina kāliju un nedaudz arī kaļķo augsni. Lapas, kas jau apdegušas, vairs neatkops, bet jaunās izaugs veselas, un augļi turpinās normāli briest.

Kā novērst nākamsezon

Pats svarīgākais solis pret abām sēņu slimībām ir sausas lapas. Laisti tomātus tikai zem saknes, nekad pa virsu, un labāk no rīta, lai diena izžāvē. Siltumnīcā vēdini katru dienu un netaisi tomātiem džungļus — izlauz pazariņus, atlapo krūma apakšu un atstāj starp augiem vismaz 40–50 cm, lai gaiss brīvi plūst un lapas ātri žūst.

Ievēro augu maiņu: nestādi tomātus turpat, kur pērn auga tomāti vai kartupeļi, jo abi slimo ar to pašu fitoftoru. Atgriezies tajā pašā dobē ne ātrāk kā pēc trim četriem gadiem. Rudenī rūpīgi savāc un iznīcini visas tomātu un kartupeļu atliekas, lai sēne nepārziemo dobē.

Pret kālija trūkumu pabaro tomātus ar kāliju jau tad, kad sāk veidoties augļi, un atkārto vasaras otrā pusē. Koku pelni vai komposta teja der lieliski. Profilaktiski stipram lapojumam noder arī kosas novārījums — silīcijs padara lapas izturīgākas pret sēnēm. Un izvēlies pret fitoftoru noturīgākas šķirnes, ko Latvijas mitrajā augustā novērtēsi visvairāk.

Īsi un skaidri: biežākie jautājumi

Kā ātri atšķirt fitoftoru no sausplankumainības? Fitoftora ir mitra, eļļaina, tumši pelēkbrūna un ar baltu pūkainu aplikumu lapas apakšā mitrā laikā; tā plešas zibens ātrumā. Sausplankumainība ir sauss apaļš plankums ar koncentriskiem gredzeniem un dzeltenu oreolu, kas paliek sauss pat pēc lietus un plešas lēni.

Vai tomātus ar plankumainām lapām vēl var ēst? Augļus, kas paši ir veseli, ēd droši. Ja uz augļiem parādījušies cieti brūni fitoftoras laukumi, tādus augļus neēd un iznīcini. Veselos zaļos augļus no slimā auga var noplūkt un nogatavināt istabā.

Vai fitoftoru var pilnībā izārstēt? Pilnībā izārstēt grūti — fitoftoru var apturēt un ierobežot, bet svarīgākā ir profilakse: sausas lapas, gaisa plūsma, augu maiņa un savlaicīga smidzināšana. Sākušos fitoftoru visbiežāk var tikai bremzēt, ne atgriezt.

Kā ar Mēness fāzēm? Mēness kalendārs ir jauks senču tradīcijas palīgs, kas sakārto dārza darbus, bet brūnos plankumus tas neietekmē. Tos izšķir mitrums uz lapām, laika apstākļi un kālija daudzums augsnē — nevis tas, vai Mēness ir augošs vai dilstošs. Vispirms skaties lapu mitrumu un nakts temperatūru, un tikai pēc tam — kalendāru.