Viengadīgās
Neaizmirstulītes
Myosotis
Maigi zilas pavasara puķītes, kas pašas izsējas un atgriežas dobē gadu no gada.
Neaizmirstulīte ir viena no tām klasiskajām pavasara dobes puķēm, ko Latvijā mēdz stādīt kopā ar atraitnītēm un tulpēm — tās maigi zilie ziediņi veido tādu kā miglainu paklāju, uz kura tulpju spožās krāsas izskatās vēl skaistākas. Tā ir zema, pieticīga un ziemcietīga: iesēta vienreiz, tā ar gadiem pati izsējas un atgriežas dobē, tāpēc to bieži uzskata par puķi, kas dārzā nostiprinās uz palikšanu. Tieši ar šo vieglumu un pavasarīgo zilumu neaizmirstulīte ir tik mīļa daudziem dārzkopjiem.
Lai gan to bieži audzē kā vienas sezonas dobes puķi, patiesībā neaizmirstulīte ir divgadīgs augs: sēta vasarā, pirmajā gadā tā izveido tikai lapu rozeti, pārziemo un zied tikai nākamā gada pavasarī. Pēc ziedēšanas tā nobriedina sēklas un izsējas pati, tā ka dobē neaizmirstulītes turpina parādīties pašas no sevis gadiem ilgi. Tā mīl pussēnu un mitru augsni — karstā saulē un sausumā tai klājas grūti, tāpēc vislabāk tā jūtas vēsākā, ne pārāk izkaltušā stūrī.
Galvenais īsumā
Ziedēšana
Maijs–jūnijs
Augstums
15–30 cm
Gaisma
Saule / pussēna
Stādīšana
Sēj vasarā (jūnijs–jūlijs); zied nākamā pavasarī
Grūtība
viegli
Pārziemo Latvijā
Jā
Labākais laiks pēc Mēness
Neaizmirstulīte ir ziedu augs, tāpēc sēšanu un kopšanu tradicionāli saista ar ziedu jeb gaisa dienām (Mēness Dvīņos, Svaros, Ūdensvīrā). Sēklas tradicionāli sēj augošā Mēness laikā, kad sula ceļas uz augšu un dīgšana ir možāka — taču pats galvenais ir iesēt vasarā, lai augs paspēj izveidot lapu rozeti pirms ziemas, nevis trāpīt tieši konkrētajā dienā.
Kā stādīt
- 1
Sēklas sēj vasarā, no jūnija līdz jūlijam, lai augs līdz rudenim paspēj izveidot stipru lapu rozeti un labi pārziemot — sēts vēlu, tas līdz aukstumam var nepaspēt nostiprināties.
- 2
Izvēlies vietu pussēnā vai vieglā saulē, kur augsne paliek vēsa un mitra; tieši karstā, sausā saulē neaizmirstulītei klājas vissliktāk.
- 3
Sēj seklu — sēkliņas tikai viegli pieber ar zemi vai gandrīz neapber, jo tās dīgst gaišumā; sējas vietu uztur mitru, līdz parādās dīgsti.
- 4
Stādiņus vai izretinātos augus pārstāda dobē uz pastāvīgo vietu rudenī vai agri pavasarī, atstājot starp tiem apmēram 15–25 cm.
- 5
Pavasara kompozīcijām neaizmirstulītes stāda kopā ar tulpēm, narcisēm un atraitnītēm — zilais fons lieliski papildina spilgtos sīpolpuķu ziedus.
Kopšana
- Uzturi augsni mitru, īpaši sausās un karstās vasarās — neaizmirstulīte necieš izkaltušu zemi un karstumā ātri novīst, tāpēc laisti regulāri, bet bez pārliešanas.
- Stādi to vēsākā, daļēji ēnainā vietā; pārāk saulainā un sutīgā stūrī augs ne tikai cieš, bet arī biežāk slimo ar miltrasu.
- Mēslojums īpaši nav vajadzīgs — pietiek ar labu, humusā bagātu dārza zemi vai nedaudz komposta; pārmērīga mēslošana dod kuplas lapas, bet mazāk ziedu.
- Ja negribi, lai augs izsējas par plašu, daļu novācušos ziedu nogriez pirms sēklu nobriešanas; ja vēlies pašizsēju, atstāj ziedkātus mierā.
- Pēc ziedēšanas, kad augs sāk kalst un izskatās nekārtīgs, vecos eksemplārus var izravēt — vietā jau parasti gaida jaunie pašizsējas dīgsti.
Pārziemošana
Neaizmirstulīte Latvijā ir ziemcietīga un pārziemo atklātā laukā bez segšanas. Vasarā iesētie augi pārziemo lapu rozetes stadijā un zied nākamā gada pavasarī, pēc tam atstājot sēklas, no kurām izaug jauni augi. Īpaša ziemas aizsardzība nav vajadzīga, taču pliku, bezsniega ziemu gadījumā jaunos stādījumus var viegli apklāt ar lapām vai skuju zariem.
Biežākās problēmas
- Miltrasa — uz lapām parādās balts, miltains aplikums, īpaši siltā, sutīgā un par sausu vietā; palīdz vēsāka, gaišāka vieta ar labu gaisa kustību un slimo lapu aizvākšana.
- Vīšana sausumā un karstā saulē — augs noliecas un dzeltē, ja zeme izkaltusi vai vieta pārāk saulaina; pārceļot to vēsākā, mitrākā stūrī, tas atgūstas.
- Pārmērīga pašizsēja — laika gaitā neaizmirstulītes var izplatīties pa visu dobi; ja tas nav vēlams, daļu ziedu nogriez pirms sēklu nogatavošanās un liekos dīgstus izrave.
«Neaizmirstulīte jau pašā nosaukumā nes vēstījumu — to gan latviski, gan citās valodās saista ar atmiņu, uzticību un domu "neaizmirsti mani", tāpēc tā nereti tika dāvināta kā piemiņas un mīlestības zieds. Ziedu augus pēc biodinamiskās tradīcijas saista ar ziedu jeb gaisa dienām, taču to der uztvert kā jauku dārza ritmu, ne ražas garantiju.»
Biežākie jautājumi
Kad sēt neaizmirstulītes?
Sēklas sēj vasarā, no jūnija līdz jūlijam. Pirmajā gadā augs izveido tikai lapu rozeti, pārziemo un zied tikai nākamā pavasarī (maijā–jūnijā). Tāpēc neaizmirstulīte faktiski ir divgadīga, nevis īsta vienas sezonas puķe.
Vai neaizmirstulītes katru gadu jāsēj no jauna?
Nav obligāti. Pēc ziedēšanas augs nobriedina sēklas un izsējas pats, tāpēc dobē neaizmirstulītes parasti atgriežas gadu no gada bez papildu sēšanas. Ja gribi tās konkrētā vietā vai noteiktā daudzumā, vari sēt arī apzināti vasarā.
Kāpēc manas neaizmirstulītes vīst un slimo?
Visbiežāk vainojama pārāk saulaina, karsta un sausa vieta. Neaizmirstulīte mīl pussēnu un mitru augsni; karstumā un sausumā tā vīst, bet sutīgā vietā uz lapām var parādīties miltrasa. Pārceļ to vēsākā, daļēji ēnainā stūrī un uzturi augsni vienmērīgi mitru.
Mēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?