Daudzgadīgās
Hostas
Hosta
Ēnas karaliene — augs, kas krāšņs ne ar ziediem, bet ar lapām, un padara skaistu pat tumšāko dārza stūri.
Hosta ir atbilde uz jautājumu, ko stādīt tur, kur «nekas neaug» — ziemeļu pusē aiz mājas, zem ābeles, gar ēnaino žogu. Tās vērtība nav ziedos (lai gan vasaras vidū tā izmet glītus zvaniņu ziedkātus), bet lapās: no sīkām zilganām rozetēm līdz milzīgām, gandrīz metru platām lapu kupenām zaļā, zilganā, dzeltenā un baltsvītrainā tonī.
Latvijā hostas ir pilnībā ziemcietīgas un ārkārtīgi ilgmūžīgas — puduris vienā vietā mierīgi dzīvo 10–20 gadus un ar katru gadu kļūst krāšņāks. Vienīgais īstais ienaidnieks ir gliemeži, kuriem hostu lapas ir delikatese.
Galvenais īsumā
Ziedēšana
Jūlijs–augusts (audzē galvenokārt lapu dēļ)
Augstums
20–80 cm
Gaisma
Pussēna
Stādīšana
Stāda vai dala pavasarī (apr.–maijs) vai augustā
Grūtība
viegli
Pārziemo Latvijā
Jā
Labākais laiks pēc Mēness
Hostu audzē lapu dēļ, tāpēc biodinamikā tā ir lapu auga izņēmums puķu dobē — to kopj lapu (ūdens) dienās. Tradīcija dod ritmu; hostai pašai galvenais ir ēna, mitrums un miers no gliemežiem.
Kā stādīt
- 1
Stādi pavasarī (aprīlī–maijā) vai augustā; konteinerstādus var visu sezonu.
- 2
Vieta — pusēna vai ēna; zilganlapu šķirnēm vairāk ēnas (saulē zilgme zūd), dzeltenlapu šķirnes pacieš vairāk gaismas.
- 3
Augsne — barojoša, mitrumu turoša; bedrē iemaisi kompostu.
- 4
Atstatums pēc šķirnes pieaugušā izmēra: sīkajām 25–30 cm, lielajām 60–80 cm — hosta savu platumu sasniedz 3–4 gados.
- 5
Pēc stādīšanas aplej un apmulčē; mulča tur mitrumu, bet pavasarī to nestiep tieši pie dzinumiem — tur slēpjas gliemeži.
Kopšana
- Laisti sausā laikā — kuplas lapas iztvaiko daudz ūdens; mitruma trūkumā lapu malas brūnē.
- Pavasarī dod kompostu; vairāk mēslojuma nevajag.
- Gliemežu kontrole no maija: pelnu/olu čaumalu barjeras, alus slazdi, vakara vākšana — sevišķi ap jaunajiem dzinumiem.
- Noziedējušos ziedkātus nogriez; daļa dārznieku tos izgriež jau pumpuros, lai viss spēks paliek lapām.
- Rudenī nokaltušās lapas savāc — zem tām ziemo gliemežu olas.
- Dalīšana nav obligāta — tikai ja gribi vairāk stādu; to dara pavasarī vai augustā.
Pārziemošana
Hostas Latvijā ir pilnībā ziemcietīgas un ziemo bez seguma. Rudenī nokaltušo lapotni novāc, lai mazinātu gliemežu ziemošanas vietas.
Biežākās problēmas
- Gliemeži un kailgliemeži izgrauž lapās caurumus — galvenā problēma; barjeras, slazdi un vakara vākšana no agra pavasara.
- Saules apdegumi — zilganās un baltsvītrainās šķirnes saulē izbalē un apdeg; pārstādi ēnaināk.
- Sausumā brūnas lapu malas — laisti dziļi un mulčē.
«Latviešu dārzkopji mēdz teikt: ja gliemeži neēd tavas hostas, tu vēl neaudzē hostas. Vecākos dārzos hostu pudurus dala un dāvina tāpat kā peonijas — labs ēnas dārzs Latvijā gandrīz vienmēr sākas ar kaimiņienes iedotu hostas gabalu.»
Biežākie jautājumi
Kā pasargāt hostas no gliemežiem?
Apvieno vairākas dabīgas metodes: sausu pelnu vai olu čaumalu barjeru ap puduri, alus slazdus, vakara vākšanu ar lukturīti un rudens lapu novākšanu. Sāc agri pavasarī — bojājumi jaunajiem dzinumiem redzami visu sezonu.
Vai hosta aug saulē?
Dažas dzeltenlapu un biezlapu šķirnes pacieš rīta sauli, ja augsne mitra, bet pusdienas saulē lapas apdeg un izbalē. Drošākā vieta Latvijā — pusēna ar barojošu, mitru augsni.
Cik bieži hostas jādala?
Nemaz nav obligāti — hosta vienā vietā labi dzīvo 10–20 gadus. Dala tikai tad, ja gribi jaunus stādus, pavasarī vai augustā, izrokot un sagriežot ar lāpstu.
Mēness sēja ir tradīcija, ne zinātnisks fakts — laikapstākļi un augsnes temperatūra ir svarīgāki. Uzzini vairāk. Kas ir Mēness sēja?